Atšķirības starp "Strēļu galva" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Strelec_golova.jpg|right|thumb| | + | [[Attēls:Strelec_golova.jpg|right|thumb|200px|Strēļu galva]] |
'''Strēļu galva''' (kr. ''стрелецкий голова'') - [[Strēļi|strēļu]] [[Prikazs|prikaza]] komandieris (mūsdienu izpratnē [[pulkvedis]]) [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XV-XVII gs. Savā prikazā (pulkā) apveltīts ar augstāko militāro un tiesu varu, pakļauts [[Strēļu prikazs|Strēļu prikazam]] (''Стрелецкий приказ''). Atbildēja par strēļu apmācību un kaujas sagatavotību, t.i. pienākumos bija ne tikai kaujas pavēļu izpildīšana ar savu ''prikazu'', bet arī regulāru apmācības manevru organizēšana. Par dienestu saņēma lietošanā muižu, bet Maskavā, papildus algai naudā un graudā, naudas pabalstu sētas celšanai. 1680. gados ''galvu'' sāka dēvēt par [[Pulkvedis|pulkvedi]] un piešķīra galma dienesta pakāpi [[galdzinis]] (''стольник''). | '''Strēļu galva''' (kr. ''стрелецкий голова'') - [[Strēļi|strēļu]] [[Prikazs|prikaza]] komandieris (mūsdienu izpratnē [[pulkvedis]]) [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XV-XVII gs. Savā prikazā (pulkā) apveltīts ar augstāko militāro un tiesu varu, pakļauts [[Strēļu prikazs|Strēļu prikazam]] (''Стрелецкий приказ''). Atbildēja par strēļu apmācību un kaujas sagatavotību, t.i. pienākumos bija ne tikai kaujas pavēļu izpildīšana ar savu ''prikazu'', bet arī regulāru apmācības manevru organizēšana. Par dienestu saņēma lietošanā muižu, bet Maskavā, papildus algai naudā un graudā, naudas pabalstu sētas celšanai. 1680. gados ''galvu'' sāka dēvēt par [[Pulkvedis|pulkvedi]] un piešķīra galma dienesta pakāpi [[galdzinis]] (''стольник''). | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūnijs, plkst. 12.58
Strēļu galva (kr. стрелецкий голова) - strēļu prikaza komandieris (mūsdienu izpratnē pulkvedis) Maskavas caristē XV-XVII gs. Savā prikazā (pulkā) apveltīts ar augstāko militāro un tiesu varu, pakļauts Strēļu prikazam (Стрелецкий приказ). Atbildēja par strēļu apmācību un kaujas sagatavotību, t.i. pienākumos bija ne tikai kaujas pavēļu izpildīšana ar savu prikazu, bet arī regulāru apmācības manevru organizēšana. Par dienestu saņēma lietošanā muižu, bet Maskavā, papildus algai naudā un graudā, naudas pabalstu sētas celšanai. 1680. gados galvu sāka dēvēt par pulkvedi un piešķīra galma dienesta pakāpi galdzinis (стольник).
Literatūra par šo tēmu
- Чернов А.В. Вооруженные силы Русского Государства в 15-17 в. - Москва, 1954
- Восстание в Москве 1682 года. Сборник документов. - Москва, 1976
