Atšķirības starp "Gnosticisms" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Gnosticisms''' (no gr. ''γνώσις, gnosis'' - "izziņa") - II-V gs. radies eklektisks reliģisku koncepciju misticisma virziens, kurā [[Kristietība|kristietības]] [[teoloģija]] tika apvienota ar selektīvi atlasītām [[Neoplatonisms|neoplatonisma]], vēlīnā antīkā sinkrētismā ideju, [[Zoroastrisms|zoroastrisma]] tradīcijas, [[Pitagorisms|pitagorisma]] idejām. Reliģiskais pasaules skatījums izteikti duālistisks - labā un ļaunā pretstāve, uzskatīja, ka pastāv neizzināms garīgs pirmsākums, kas izpaužas emanācijā un ir pretstats matērijai, materiālajai pasaulei - ļaunuma avotam: 1) Dievs pārstāv tumšo, ļauno pusi, jo ir radījis šo pasauli ar tās ciešanām, savukārt Sātans (Lucifers, ''gaismas nesējs'') ir tīrais "gnozis", gars, pasaules intelekts - pretstats materiālajai pasaulei. Tikai noliedzot, graujot šo pasauli un tās likumus, ir iespējams atbrīvoties no laicīgās miesas važām un savienoties ar īsto Radītāju jeb Demiurgu (kurš nav šīs pasaules radītājs). 2) Despotiskais un ļaunais Dievs satriecis brīvību mīlošo un inovatīvo Sātanu un ieslodzījis to materiālajā pasaulē, kuru Sātans pilnveidojis, kļūstot par tās patieso Demiurgu. Gnosticisma ietvaros mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē radīja virkni [[reliģija|reliģisku]] [[Sekta|sektu]], kuras aktīvi darbojās Dienvideiropā un Tuvajos Austrumos: [[bogomili]] - X gs Balkānos (Bulgārijā) izveidojusies plaša sekta, kuru dibinājis priesteris Bogomils. Pasaule pieder velnam, Dieva dēlam un Kristus brālim, bet ar lūgšanām, stingru gavēni, askēzi, noliedzot šīs pasaules vērtības un ortodokso Baznīcu utt. var glābties. Pēc Balkānu iekļaušanas [[Islāms|islāma]] pasaulē, sekta tur iznīkst; [[katari]] - bogomilu misionāru izveidota sekta Ziemeļitālijā; [[albigoji]] - bogomilu misionāru izveidota sekta Dienvidfrancijā (no Albas pilsētas nosaukuma), [[maniheji]], [[mandeji]], [[ofīti]], [[kainīti]], [[sūfisti]] u.c. Ap X gs. ''gnosticisms'' guva visai plašu izplatību, un pieauga arī gnostiķu politiskā ietekme. Tieši gnostiķu apkarošanai Baznīca izveidoja inkvizīciju, un nopietni tos apkaroja (piemēram, krusta karš pret albigojiem). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 138.-139. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 138.-139. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.timelessmyths.com/mirrors/gnostic.php Jimmy Joe. Gnostic Cosmogony.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://eugene-gnostic.nm.ru/etos.htm Родин Е.В. Гностический этос.] | ||
[[Kategorija:Misticisms]] | [[Kategorija:Misticisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. jūlijs, plkst. 11.32
Gnosticisms (no gr. γνώσις, gnosis - "izziņa") - II-V gs. radies eklektisks reliģisku koncepciju misticisma virziens, kurā kristietības teoloģija tika apvienota ar selektīvi atlasītām neoplatonisma, vēlīnā antīkā sinkrētismā ideju, zoroastrisma tradīcijas, pitagorisma idejām. Reliģiskais pasaules skatījums izteikti duālistisks - labā un ļaunā pretstāve, uzskatīja, ka pastāv neizzināms garīgs pirmsākums, kas izpaužas emanācijā un ir pretstats matērijai, materiālajai pasaulei - ļaunuma avotam: 1) Dievs pārstāv tumšo, ļauno pusi, jo ir radījis šo pasauli ar tās ciešanām, savukārt Sātans (Lucifers, gaismas nesējs) ir tīrais "gnozis", gars, pasaules intelekts - pretstats materiālajai pasaulei. Tikai noliedzot, graujot šo pasauli un tās likumus, ir iespējams atbrīvoties no laicīgās miesas važām un savienoties ar īsto Radītāju jeb Demiurgu (kurš nav šīs pasaules radītājs). 2) Despotiskais un ļaunais Dievs satriecis brīvību mīlošo un inovatīvo Sātanu un ieslodzījis to materiālajā pasaulē, kuru Sātans pilnveidojis, kļūstot par tās patieso Demiurgu. Gnosticisma ietvaros mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē radīja virkni reliģisku sektu, kuras aktīvi darbojās Dienvideiropā un Tuvajos Austrumos: bogomili - X gs Balkānos (Bulgārijā) izveidojusies plaša sekta, kuru dibinājis priesteris Bogomils. Pasaule pieder velnam, Dieva dēlam un Kristus brālim, bet ar lūgšanām, stingru gavēni, askēzi, noliedzot šīs pasaules vērtības un ortodokso Baznīcu utt. var glābties. Pēc Balkānu iekļaušanas islāma pasaulē, sekta tur iznīkst; katari - bogomilu misionāru izveidota sekta Ziemeļitālijā; albigoji - bogomilu misionāru izveidota sekta Dienvidfrancijā (no Albas pilsētas nosaukuma), maniheji, mandeji, ofīti, kainīti, sūfisti u.c. Ap X gs. gnosticisms guva visai plašu izplatību, un pieauga arī gnostiķu politiskā ietekme. Tieši gnostiķu apkarošanai Baznīca izveidoja inkvizīciju, un nopietni tos apkaroja (piemēram, krusta karš pret albigojiem).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 138.-139. lpp.
