Atšķirības starp "Ģeogrāfiskais determinisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ģeogrāfiskais determinisms''' – koncepcija par vides faktoru noteicošo lomu sabiedrības dzīvē un attīstībā (ģeogrāfiskā vide kā viena no galvenajām konkrētā teritorijā pastāvošās politiskās, ekonomiskās un kultūrvides radītājām, jo vēstures gaitā visbūtiskāk ietekmējusi iedzīvotāju izvēli). Lielā mērā ietekmēja [[ģeopolitika]]s rašanos. Ideju par dabas apstākļu noteicošo nozīmi sabiedrības attīstībā izvirzīja jau [[Antīkā filosofija|antīkie filosofi]] ([[Platons]], [[Aristotelis no Stagiras]] u.c.). Kā konkrētu koncepciju ''ģeogrāfisko determinismu'' noformulēja [[Monteskjē Šarls Luijs|Monteskjē]] (1689.-1755.). [[Bokls Henrijs Tomass|Boklam]] tas kalpoja, pamatojot domu, kāpēc sociālā nevienlīdzība un [[koloniālisms]] ir dabiskas parādības. Zināmā mērā no ''ģeogrāfiskā determinisma'' izriet arī L.Mečņikova teorija, saskaņā ar kuru civilizācijas rašanās un attīstības pamatfaktors bijušas upes. [[Ratcels Fridrihs|Fridrihs Ratcels]] (''Ratzel'', 1844.-1904.) savos darbos, piemēram, “Antropogeographie” (1882.) - tautu attīstības un demogrāfijas saistība ar ģeogrāfisko vidi, reljefa ietekme uz cilvēku kultūras un politikas veidošanos u.c. - turpināja attīstīt A.Hettnera ģeogrāfisko determinismu, ka ģeogrāfiskā vide ietekmē ne vien valstu attīstību, bet arī uz politiskos procesus tajās. | + | '''Ģeogrāfiskais determinisms''' (kr. ''географический детерминизм'') – koncepcija par vides faktoru noteicošo lomu sabiedrības dzīvē un attīstībā (ģeogrāfiskā vide kā viena no galvenajām konkrētā teritorijā pastāvošās politiskās, ekonomiskās un kultūrvides radītājām, jo vēstures gaitā visbūtiskāk ietekmējusi iedzīvotāju izvēli). Lielā mērā ietekmēja [[ģeopolitika]]s rašanos. Ideju par dabas apstākļu noteicošo nozīmi sabiedrības attīstībā izvirzīja jau [[Antīkā filosofija|antīkie filosofi]] ([[Platons]], [[Aristotelis no Stagiras]] u.c.). Kā konkrētu koncepciju ''ģeogrāfisko determinismu'' noformulēja [[Monteskjē Šarls Luijs|Monteskjē]] (1689.-1755.). [[Bokls Henrijs Tomass|Boklam]] tas kalpoja, pamatojot domu, kāpēc sociālā nevienlīdzība un [[koloniālisms]] ir dabiskas parādības. Zināmā mērā no ''ģeogrāfiskā determinisma'' izriet arī L.Mečņikova teorija, saskaņā ar kuru civilizācijas rašanās un attīstības pamatfaktors bijušas upes. [[Ratcels Fridrihs|Fridrihs Ratcels]] (''Ratzel'', 1844.-1904.) savos darbos, piemēram, “Antropogeographie” (1882.) - tautu attīstības un demogrāfijas saistība ar ģeogrāfisko vidi, reljefa ietekme uz cilvēku kultūras un politikas veidošanos u.c. - turpināja attīstīt A.Hettnera ģeogrāfisko determinismu, ka ģeogrāfiskā vide ietekmē ne vien valstu attīstību, bet arī uz politiskos procesus tajās. |
| − | == Literatūra == | + | == Literatūra par šo tēmu == |
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 143. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 143. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://scepsis.ru/library/id_1297.html Семенов Ю. Возникновение географического детерминизма.] | ||
[[Kategorija:Vēstures zinātne]] | [[Kategorija:Vēstures zinātne]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 20. jūlijs, plkst. 13.41
Ģeogrāfiskais determinisms (kr. географический детерминизм) – koncepcija par vides faktoru noteicošo lomu sabiedrības dzīvē un attīstībā (ģeogrāfiskā vide kā viena no galvenajām konkrētā teritorijā pastāvošās politiskās, ekonomiskās un kultūrvides radītājām, jo vēstures gaitā visbūtiskāk ietekmējusi iedzīvotāju izvēli). Lielā mērā ietekmēja ģeopolitikas rašanos. Ideju par dabas apstākļu noteicošo nozīmi sabiedrības attīstībā izvirzīja jau antīkie filosofi (Platons, Aristotelis no Stagiras u.c.). Kā konkrētu koncepciju ģeogrāfisko determinismu noformulēja Monteskjē (1689.-1755.). Boklam tas kalpoja, pamatojot domu, kāpēc sociālā nevienlīdzība un koloniālisms ir dabiskas parādības. Zināmā mērā no ģeogrāfiskā determinisma izriet arī L.Mečņikova teorija, saskaņā ar kuru civilizācijas rašanās un attīstības pamatfaktors bijušas upes. Fridrihs Ratcels (Ratzel, 1844.-1904.) savos darbos, piemēram, “Antropogeographie” (1882.) - tautu attīstības un demogrāfijas saistība ar ģeogrāfisko vidi, reljefa ietekme uz cilvēku kultūras un politikas veidošanos u.c. - turpināja attīstīt A.Hettnera ģeogrāfisko determinismu, ka ģeogrāfiskā vide ietekmē ne vien valstu attīstību, bet arī uz politiskos procesus tajās.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 143. lpp.
