Atšķirības starp "Selburga" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Selburga''' (vāc. ''Selburg'', latv. '''''Sēlpils''''') apdzīvota vieta, pilsēta Daugavas krastā. Pilsētas tiesības iegūtas 1621. gadā. | + | '''Selburga''' (vāc. ''Selburg'', latv. '''''Sēlpils''''') apdzīvota vieta, pilsēta Daugavas krastā. Pilsētas tiesības iegūtas 1621. gadā. Mūra pils uzcelta 1208. gadā grūti piejamā vietā, uz 20 m augstā Daugavas krasta. Sēlpils fogtijas centrs. Saskaņā ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Hercogs|hercoga]] [[Ketlers Gothards|Gotharda]] testamentu, sadalot hercogisti saviem dēliem, noteikta par Zemgales administratīvo centru un hercoga rezidenci. Pils uzspridzināta un pati pilsēta nodedzināta 1704. gadā, pēc tam vairs neatgūstot pilsētas statusu. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. augusts, plkst. 08.41
Selburga (vāc. Selburg, latv. Sēlpils) apdzīvota vieta, pilsēta Daugavas krastā. Pilsētas tiesības iegūtas 1621. gadā. Mūra pils uzcelta 1208. gadā grūti piejamā vietā, uz 20 m augstā Daugavas krasta. Sēlpils fogtijas centrs. Saskaņā ar Kurzemes un Zemgales hercogistes hercoga Gotharda testamentu, sadalot hercogisti saviem dēliem, noteikta par Zemgales administratīvo centru un hercoga rezidenci. Pils uzspridzināta un pati pilsēta nodedzināta 1704. gadā, pēc tam vairs neatgūstot pilsētas statusu.
Literatūra
- Šņore Ē., Zariņa A. Senā Sēlpils. - Rīga, 1980.
