Atšķirības starp "Marijas dzirnavas" versijām
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Marijas dzirnavas''' - [[Viduslaiki|viduslaikos]] nocietinātas dzirnavas, arī daļa no Rīgas pilsētas fortifikācijas sistēmas Pārdaugavā, [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Pēc rakstīto avotu ziņām pastāvējušas jau pirms 1226. gada un bija [[Rīgas Domkapituls|Rīgas Domkapitula]] īpašums. [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] Sigismunds Augusts dzirnavas uzdāvināja savam sekretāram Andrejam Spillem, kurš 1573. gadā par 3500 sudraba dālderiem tās pārdeva tālāk Rīgas pilsētai, kas to izīrēja. T.s. krievu–zviedru kara laikā (1656.–1661.) Marijas dzirnavas stipri izpostīja - dzirnavniekam un būvmeistaram Miķelim Glēzersam 1660. gadā tās vajadzēja būvēt no jauna: uzcēla laukakmeņu mūra ēku ar vairākiem ūdensratiem. Nedaudz vēlāk virs dzirnavu ēkas ieejas akmenī izkala Rīgas pilsētas ģerboni. Dzirnavās pilsētas iedzīvotāji mala miltus līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. 1902. gadā ūdens spēku nomainīja tvaika dzinējs. Sakarā ar Māras dīķa apkārtnes izbūvi 1923.–1924. gadā veco dzirnavu ēku nojauca. Pie Mārupītes iztekas no dīķa saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta. | + | '''Marijas dzirnavas''' - [[Viduslaiki|viduslaikos]] nocietinātas dzirnavas, arī daļa no Rīgas pilsētas fortifikācijas sistēmas Pārdaugavā, [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Pēc rakstīto avotu ziņām pastāvējušas jau pirms 1226. gada un bija [[Rīgas Domkapituls|Rīgas Domkapitula]] īpašums. [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] Sigismunds Augusts dzirnavas uzdāvināja savam sekretāram Andrejam Spillem, kurš 1573. gadā par 3500 sudraba dālderiem tās pārdeva tālāk Rīgas pilsētai, kas to izīrēja. Kad Rīgas pilsēta 1621. gada 16. septembrī padevās zviedriem, par [[Žečpospoļita]]s armijas daļu uzbrukuma mērķi kļuva Marijas dzirnavas, jo nu tās bija šķērslis ceļā uz zaudēto pilsētu. Poļi vismaz četras reizes nopietni mēģināja ieņemt un nodedzināt dzirnavas, taču tajās bija nocietinājušies 15 rīdzinieki, kuri atsituši visus uzbrukumus. Šie notikumi inspirējuši Rutku Tēva romānu «Trīs vella kalpi", kā arī režisora Aleksandra Leimaņa XX gs. 70. gados mākslas filmas "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās". T.s. krievu–zviedru kara laikā (1656.–1661.) Marijas dzirnavas stipri izpostīja - dzirnavniekam un būvmeistaram Miķelim Glēzersam 1660. gadā tās vajadzēja būvēt no jauna: uzcēla laukakmeņu mūra ēku ar vairākiem ūdensratiem. Nedaudz vēlāk virs dzirnavu ēkas ieejas akmenī izkala Rīgas pilsētas ģerboni. Dzirnavās pilsētas iedzīvotāji mala miltus līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. 1902. gadā ūdens spēku nomainīja tvaika dzinējs. Sakarā ar Māras dīķa apkārtnes izbūvi 1923.–1924. gadā veco dzirnavu ēku nojauca. Pie Mārupītes iztekas no dīķa saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta. |
| − | + | == Avoti == | |
* Līgums starp Rīgas rāti un Andreju Spillu par Pārdaugavas (Marijas) dzirnavu pirkšanu. [[LVVA]], 1573. 8. f., 2. apr., 39. l. | * Līgums starp Rīgas rāti un Andreju Spillu par Pārdaugavas (Marijas) dzirnavu pirkšanu. [[LVVA]], 1573. 8. f., 2. apr., 39. l. | ||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http://64.233.183.104/search?q=cache:-SmVdwoSTNcJ:www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Tornakalns.pdf+Kurzemes+kazaku+korpuss&hl=lv&ct=clnk&cd=21&gl=lv Torņakalns - LVVA izstādes katalogs] | + | * [http://64.233.183.104/search?q=cache:-SmVdwoSTNcJ:www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Tornakalns.pdf+Kurzemes+kazaku+korpuss&hl=lv&ct=clnk&cd=21&gl=lv Marijas dzirnavas. / Torņakalns. - LVVA izstādes katalogs] |
| + | * [http://www.apollo.lv/portal/life/67/articles/62509 Vella kalpi kāvās Māras dzirnavās, Antra Gabre, "Rīgas Balss", raksts pārpublicēts portālā apollo.lv 10.12.2005.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Fortifikācija]] |
Pašreizējā versija, 2009. gada 14. augusts, plkst. 08.53
Marijas dzirnavas - viduslaikos nocietinātas dzirnavas, arī daļa no Rīgas pilsētas fortifikācijas sistēmas Pārdaugavā, Torņakalnā. Pēc rakstīto avotu ziņām pastāvējušas jau pirms 1226. gada un bija Rīgas Domkapitula īpašums. Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts dzirnavas uzdāvināja savam sekretāram Andrejam Spillem, kurš 1573. gadā par 3500 sudraba dālderiem tās pārdeva tālāk Rīgas pilsētai, kas to izīrēja. Kad Rīgas pilsēta 1621. gada 16. septembrī padevās zviedriem, par Žečpospoļitas armijas daļu uzbrukuma mērķi kļuva Marijas dzirnavas, jo nu tās bija šķērslis ceļā uz zaudēto pilsētu. Poļi vismaz četras reizes nopietni mēģināja ieņemt un nodedzināt dzirnavas, taču tajās bija nocietinājušies 15 rīdzinieki, kuri atsituši visus uzbrukumus. Šie notikumi inspirējuši Rutku Tēva romānu «Trīs vella kalpi", kā arī režisora Aleksandra Leimaņa XX gs. 70. gados mākslas filmas "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās". T.s. krievu–zviedru kara laikā (1656.–1661.) Marijas dzirnavas stipri izpostīja - dzirnavniekam un būvmeistaram Miķelim Glēzersam 1660. gadā tās vajadzēja būvēt no jauna: uzcēla laukakmeņu mūra ēku ar vairākiem ūdensratiem. Nedaudz vēlāk virs dzirnavu ēkas ieejas akmenī izkala Rīgas pilsētas ģerboni. Dzirnavās pilsētas iedzīvotāji mala miltus līdz pat Pirmajam pasaules karam. 1902. gadā ūdens spēku nomainīja tvaika dzinējs. Sakarā ar Māras dīķa apkārtnes izbūvi 1923.–1924. gadā veco dzirnavu ēku nojauca. Pie Mārupītes iztekas no dīķa saglabājusies vairs tikai dzirnavu slūžu vieta.
Avoti
- Līgums starp Rīgas rāti un Andreju Spillu par Pārdaugavas (Marijas) dzirnavu pirkšanu. LVVA, 1573. 8. f., 2. apr., 39. l.
- Atskaite par Retgerda Fēgezaka (Rötgerdt Vēgesack) Marijas dzirnavās veiktajiem remontdarbiem 1668.-1669. gados. LVVA, 1390. f., 2. apr., 407. l., 145. lp.
- Rīgas kases kolēģijas dokumenti par Marijas dzirnavām 1677. gadā. LVVA, 1390. f., 4. apr., 1151. l.
- Rīgas pilsētas dzirnavu darbības noteikumi un malšanas takses 1690. gadā. LVVA, 1390. f., 4. apr., 1151. l., 209. lp.
- Marijas dzirnavu ēku inventarizācijas protokols 1733. gada 19. oktobrī. LVVA, 1390. f., 2. apr., 402. l., 152. l.
- Kvītis par pilsētas kases gada izdevumiem Marijas dzirnavās 1735. gadā. LVVA, 1390. f., 4. apr., 1458. l., 1368.–1396. lp.
- Marijas dzirnavu nomas līgums 1742. gadā. LVVA, 1390. f., 2. apr., 407. l., 124. lp.
- Marijas dzirnavu nomas maksājumi 1811–1830. gados. LVVA, 1390. f., 4. apr., 963. l., 150. lp.
- Mārupītes gultnes virziena maiņas projekts 1885. gadā. LVVA, 2724. f., 1. apr., 1134. l., 3. lp.
- Marijas dzirnavu situācijas plāns 1887. gadā. LVVA, 2764. f., 1. apr., 338. l.
- Marijas dzirnavu ēku taksācijas protokols 1888. gada 17. oktobrī. LVVA, 2764. f., 2. apr., 418. l.
- Marijas dzirnavu dzirnavnieka Vilhelma Dīlmaņa (Dielmann) zvērests - 1690. gada 5. jūnijs. LVVA, 673. f., 1. apr., 1206. l., 9. lp.
