Atšķirības starp "Hiksi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hiksi''' (''hyksos'', no ēģipt. ''heqa khaswet'' - " | + | '''Hiksi''' (sengr. ''‘ύκσως - hyksos'', no ēģipt. ''heqa khaswet (Hqa xAswt)'' - "nomadu valdnieki") - [[Nomadi|nomadu]] cilšu grupa, kas XVII gs.p.m.ē. iebruka juku un bezvaras pārņemtajā [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] no [[Levante]]s un pēc 20 gadus ilgušas karadarbības 1684. g.p.mē. to pilnībā pakļāva. Pārņēmuši ēģiptiešu centralizētās varas sistēmu, ''hiksi'' izveidoja XV, t.s. ''hiksu dinastiju'', kuras galvaspilsēta atradās Nīlas deltā, Avarisā. Pakļaut pilnīgi visu Augšēģipti tiem tā arī neizdevās. No [[Menetons|Menetona]] mums zināmi ir 6 ''hiksu'' [[Faraons|faraonu]] vārdi: Šamuqenu, 'Aper-'Anati, Sakir-Har, Khiyan (1615.-1575.g.p.m.ē.), Ipepi (1575.-1532.g.p.m.ē.}, Khamudi (1532.-1522.g.p.m.ē.). Turīnas papirusā № 1874 minēti 7 ''hiksu''faraonu vārdi (X. 14-20), taču tie visi nodzēsti. Ap 1571. gadu Tēbu [[nomarhs]] Seknenra, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības ''hiksi'' tika pilnībā sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. No ''hiksiem'' ēģiptieši pārņēma virkni apbruņojuma elementu: [[Kaujas rati|kaujas ratus]], metāla bruņucepures un bruņukreklus, jaunus zobenu veidus un kompozītloku, kā arī parādījās virkne aizguvumu valodā un reliģijā. Avarisa tika pārdēvēta par Rāmsesu. |
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Redford D.F. Egypt, Canaan and Israel in ancient times. - Princeton, 1992, P. 98-129 | ||
| + | * Redford D.B. Textual Sources for the Hyksos Period. // The Hyksos: New Historical and Archaeological Perspectives. - Philadelphia, 1997, P. 1-44 | ||
| + | * Winlock H.E. The Rise and Fall of the Middle Kingdom in Thebes. - New York, 1947, P. 150-170 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Bietak M. Zum Königreich des Nehesi. // Studien zur altägyptischen Kultur. Bd. 11. Hamburg, 1984, S. 59-75 | ||
| + | * Burchardt M. Die altkanaanäischen Fremdworte und Eigennamen im Ägyptischen. - Leipzig, 1909-1910 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Хрестоматия по истории Древнего Востока. - Москва, 1963. С. 76-78 | ||
| + | * Хрестоматия по истории Древнего Востока. Часть I. - Москва, 1980. С. 58-65 | ||
| + | * История Древнего Востока. Тексты и документы. - Москва, 2002, С. 53-60 | ||
| + | * Коростовцев М.А. Религия древнего Египта. - СПб, 2000, С. 159-163 | ||
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. septembris, plkst. 13.12
Hiksi (sengr. ‘ύκσως - hyksos, no ēģipt. heqa khaswet (Hqa xAswt) - "nomadu valdnieki") - nomadu cilšu grupa, kas XVII gs.p.m.ē. iebruka juku un bezvaras pārņemtajā Ēģiptē no Levantes un pēc 20 gadus ilgušas karadarbības 1684. g.p.mē. to pilnībā pakļāva. Pārņēmuši ēģiptiešu centralizētās varas sistēmu, hiksi izveidoja XV, t.s. hiksu dinastiju, kuras galvaspilsēta atradās Nīlas deltā, Avarisā. Pakļaut pilnīgi visu Augšēģipti tiem tā arī neizdevās. No Menetona mums zināmi ir 6 hiksu faraonu vārdi: Šamuqenu, 'Aper-'Anati, Sakir-Har, Khiyan (1615.-1575.g.p.m.ē.), Ipepi (1575.-1532.g.p.m.ē.}, Khamudi (1532.-1522.g.p.m.ē.). Turīnas papirusā № 1874 minēti 7 hiksufaraonu vārdi (X. 14-20), taču tie visi nodzēsti. Ap 1571. gadu Tēbu nomarhs Seknenra, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika pilnībā sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. No hiksiem ēģiptieši pārņēma virkni apbruņojuma elementu: kaujas ratus, metāla bruņucepures un bruņukreklus, jaunus zobenu veidus un kompozītloku, kā arī parādījās virkne aizguvumu valodā un reliģijā. Avarisa tika pārdēvēta par Rāmsesu.
Literatūra par šo tēmu
- Redford D.F. Egypt, Canaan and Israel in ancient times. - Princeton, 1992, P. 98-129
- Redford D.B. Textual Sources for the Hyksos Period. // The Hyksos: New Historical and Archaeological Perspectives. - Philadelphia, 1997, P. 1-44
- Winlock H.E. The Rise and Fall of the Middle Kingdom in Thebes. - New York, 1947, P. 150-170
- Bietak M. Zum Königreich des Nehesi. // Studien zur altägyptischen Kultur. Bd. 11. Hamburg, 1984, S. 59-75
- Burchardt M. Die altkanaanäischen Fremdworte und Eigennamen im Ägyptischen. - Leipzig, 1909-1910
- Хрестоматия по истории Древнего Востока. - Москва, 1963. С. 76-78
- Хрестоматия по истории Древнего Востока. Часть I. - Москва, 1980. С. 58-65
- История Древнего Востока. Тексты и документы. - Москва, 2002, С. 53-60
- Коростовцев М.А. Религия древнего Египта. - СПб, 2000, С. 159-163
