Atšķirības starp "Vidējās bruņinieku tiesības" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m (→Komentāri) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | Pieņemtas 1422. gada Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karalis apstiprināja ''Vidējās bruņinieku tiesības'' kā ''Vidzemes Likumu grāmatu'', kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). | + | Pieņemtas 1422. gada Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karalis apstiprināja ''Vidējās bruņinieku tiesības'' kā '''''Vidzemes Likumu grāmatu''''', kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 10. septembris, plkst. 06.21
Vidējās bruņinieku tiesības (vāc. Das mittlere Ritterrecht) - XV gs. pārstrādātas Senākās bruņinieku tiesības, kas papildinātas ar Sakšu spoguļa tiesību institūtiem.
Komentāri
Pieņemtas 1422. gada Limbažu mantāgā Rīgas arhibīskapijas vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karalis apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā Vidzemes Likumu grāmatu, kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
