Vidējās bruņinieku tiesības
Vidējās bruņinieku tiesības (vāc. Das mittlere livländische Ritterrecht) - XV gs. sākuma bruņinieku tiesību kodifikācija Livonijā. Sastādītas kā privāta tiesību kompilācija viduslejasvācu valodā, kombinējot Livonijas spoguli un Senākās bruņinieku tiesības, papildinot šo materiālu arī ar tādām tiesību normām, kādas nekad nebija bijušas spēkā Livonijā, vai jau bija novecojušas. Maz ziņu par dzimtniecības tiesībām, rodamas vērtīgas ziņas par zemnieku desmito tiesu un desmitniekiem, par bišu koku nociršanu (pēc senajām paražu tiesībām), par dreļļiem un parādu kalpiem. Bez kādas sistēmas aplūko lēņu un zemes tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas. 1422. gada pieņemtas Limbažu mantāgā Rīgas arhibīskapijas vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā (gan iespiestais teksts, gan saglabājušies noraksti ir pārpilni kļūdu - Kēnigsbergas, Drēzdenes un Stokholmas arhīvos un bibliotēkās, - turklāt sastādītājs norakstījis pantus no Livonijas spoguļa un Senākajām bruņinieku tiesībām nesistemātiski, sajaucot tos kopā). 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karaliene Kristīne apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā "Vidzemes Likumu grāmatu" jeb "Vidzemes zemes tiesības", kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). Kvalitatīvākais Vidējo bruņinieku tiesību publicējums ir Bunges "Altlivlands Rechtsbücher".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 60. lpp.
- Bunge Friedrich Georg von. Ueber den Sachsenspiegel als Quelle des mittleren und umgearbeiteten livlandischen Ritterrechts. - Riga, 1827
- Bunge Friedrich Georg von. Altlivlands Rechtsbücher. - Breitkopf und Härtel: Leipzig, 1879 - 264 S.
