Atšķirības starp "Lielā Armēnija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lielā Armēnija''' (lat. '' | + | '''Lielā Armēnija''' (sengr. ''Ἀρμενία Μεγάλη'', lat. ''Armenia Magna'', angl. ''Great Armenia'') - senarmēņu valsts VI gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās pēc [[Urartu valsts]] sabrukuma, sākotnēji kā [[Ahemenīdu valsts|Ahemenīdu]] [[vasaļvalsts]], līdz IV-III gs.p.m.ē. pilnīgi suverēna, bet III-II gs.p.m.ē. mijā nonāca atkarībā no [[Seleikīdu valsts]]. Armēnijas stratēgs Artašess 189. g.p.m.ē. proklamēja Armēnijas suverenitāti, nodēvējot valsti par Lielo Armēniju (lai atšķirtu to no t.s. [[Mazā Armēnija|Mazās Armēnijas]] rietumos no Eifratas, kur valdīja Antioha radinieks Mitridats). Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par [[Senā Roma|Romas]] [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]], bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties [[Partas valsts]] atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja [[Kristietība|kristietību]] 387. g. tika sadalīta starp [[Bizantijas impērija|Bizantiju]] un [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu Persiju]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. septembris, plkst. 11.16
Lielā Armēnija (sengr. Ἀρμενία Μεγάλη, lat. Armenia Magna, angl. Great Armenia) - senarmēņu valsts VI gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, sākotnēji kā Ahemenīdu vasaļvalsts, līdz IV-III gs.p.m.ē. pilnīgi suverēna, bet III-II gs.p.m.ē. mijā nonāca atkarībā no Seleikīdu valsts. Armēnijas stratēgs Artašess 189. g.p.m.ē. proklamēja Armēnijas suverenitāti, nodēvējot valsti par Lielo Armēniju (lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas rietumos no Eifratas, kur valdīja Antioha radinieks Mitridats). Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par Romas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties Partas valsts atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Sasanīdu Persiju.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.
