Atšķirības starp "Pfalca" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" | ||
| + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Sacrum Imperium Romanum Nationis Teutonicae'''<br> | ||
| + | <small>'''Heiliges Römisches Reich Deutscher Nation'''</small> | ||
| + | |- | ||
| + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Wappen_Rheinpfalz.png|200px]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Heidelberga | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[Firsts|firsti:]]''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * | ||
| + | |- | ||
| + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Heiliges_Reich_map_1900.jpg|200px]] | ||
| + | |} | ||
| + | |||
'''Pfalca''' (''Pfalz'') - vēsturisks reģions un [[firstiste]] vācu zemju dienvidrietumos viduslaikos. Otrs lielākais Vācijas vīnkopības apgabals, kas ir astoņdesmit kilometrus garš un tikai septiņus kilometrus plats, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras. No XII gs. pfalcgrāfiste, no 1356. gada [[Kūrfirsts|kūrfististe]] [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Galvaspilsēta Heidelberga. [[Reformācija]]s laikā bija [[Kalvinisms|kalvinisma]] centrs. 1814.-1815. gados daļa bija pievienota [[Bavārija]]i, bet pārējā teritorija sadalīta starp [[Prūsija|Prūsiju]], [[bādene|Bādeni]] un [[Hesene-Darmštate|Heseni-Darmštati]]. Kopš 1946. gada ietilpst Vācijas administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (''Rheinland-Pfalz'' - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Tur atrodas pazīstamākais vīna ceļš, Vācijas ''Weinstraße''. | '''Pfalca''' (''Pfalz'') - vēsturisks reģions un [[firstiste]] vācu zemju dienvidrietumos viduslaikos. Otrs lielākais Vācijas vīnkopības apgabals, kas ir astoņdesmit kilometrus garš un tikai septiņus kilometrus plats, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras. No XII gs. pfalcgrāfiste, no 1356. gada [[Kūrfirsts|kūrfististe]] [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]]. Galvaspilsēta Heidelberga. [[Reformācija]]s laikā bija [[Kalvinisms|kalvinisma]] centrs. 1814.-1815. gados daļa bija pievienota [[Bavārija]]i, bet pārējā teritorija sadalīta starp [[Prūsija|Prūsiju]], [[bādene|Bādeni]] un [[Hesene-Darmštate|Heseni-Darmštati]]. Kopš 1946. gada ietilpst Vācijas administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (''Rheinland-Pfalz'' - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Tur atrodas pazīstamākais vīna ceļš, Vācijas ''Weinstraße''. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. oktobris, plkst. 09.19
| |
| pastāv: | |
| galvaspilsēta: | Heidelberga |
| firsti: |
|
| 200px | |
Pfalca (Pfalz) - vēsturisks reģions un firstiste vācu zemju dienvidrietumos viduslaikos. Otrs lielākais Vācijas vīnkopības apgabals, kas ir astoņdesmit kilometrus garš un tikai septiņus kilometrus plats, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras. No XII gs. pfalcgrāfiste, no 1356. gada kūrfististe Sv. Romas impērijā. Galvaspilsēta Heidelberga. Reformācijas laikā bija kalvinisma centrs. 1814.-1815. gados daļa bija pievienota Bavārijai, bet pārējā teritorija sadalīta starp Prūsiju, Bādeni un Heseni-Darmštati. Kopš 1946. gada ietilpst Vācijas administratīvi teritoriālajā zemē Reinzemē-Pfalcā (Rheinland-Pfalz - robežojas ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Ziemeļreinas-Vesfālenes, Hesenes, Bādenes-Virtembergas un Zāras federālajām zemēm). Tur atrodas pazīstamākais vīna ceļš, Vācijas Weinstraße.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.
