Atšķirības starp "Kautskis Karls" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Karls Kautskis''' (''Karl Kautsky'', 1854.-1938.) - vēsturnieks, ekonomists, sociāldemokrātijas teorētiķis, [[Otrā internacionāle|2. Internacionāles]] dalībnieks. | '''Karls Kautskis''' (''Karl Kautsky'', 1854.-1938.) - vēsturnieks, ekonomists, sociāldemokrātijas teorētiķis, [[Otrā internacionāle|2. Internacionāles]] dalībnieks. | ||
| − | Dzimis Prāgā. 70. gadu otrajā pusē sāka aktīvi publicēties par politiskām un sociālām tēmām. 1880. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]]. 90. gados kļuva par vispāratzītu [[sociāldemokrātija]]s teorētiķi. Šajā laikā sarakstīja virkni visai fundamentālu darbu: "Kārļa Marksa ekonomikas mācība" (1887.), "Jaunākā sociālisma priekšteči" (1895.), "Agrārais jautājums" (1899.), "Kristietības izcelšanās" (1885.) u.c., kam bija visai liela nozīme [[Marksisms|marksisma]] un [[Sociālisms|sociālisma]] ideju propagandā. 1910. gadā izveidoja cociāldemokrātiskās partijas "centristu" grupu, norobežojoties no radikālajiem marksistiem (kuri to pakļāva visai skarbai kritikai par [[Revizionisms|"revizionismu"]], kas it īpaši izpaudās [[PSRS]] valdošā [[Ļeņinisma|Ļeņinisma]] teorētiķu darbos un propagandā). | + | Dzimis Prāgā, 1854. gada 16. oktobrī. Apprecējies ar Luīzi Ronšpengeru (''Luise Ronsperger'', 1864.-1944.), dēls Benedikts (''Benedikt Kautsky'', 1894.-1960.). 70. gadu otrajā pusē sāka aktīvi publicēties par politiskām un sociālām tēmām. 1880. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]]. 90. gados kļuva par vispāratzītu [[sociāldemokrātija]]s teorētiķi. Šajā laikā sarakstīja virkni visai fundamentālu darbu: "Kārļa Marksa ekonomikas mācība" (1887.), "Jaunākā sociālisma priekšteči" (1895.), "Agrārais jautājums" (1899.), "Kristietības izcelšanās" (1885.) u.c., kam bija visai liela nozīme [[Marksisms|marksisma]] un [[Sociālisms|sociālisma]] ideju propagandā. 1910. gadā izveidoja cociāldemokrātiskās partijas "centristu" grupu, norobežojoties no radikālajiem marksistiem (kuri to pakļāva visai skarbai kritikai par [[Revizionisms|"revizionismu"]], kas it īpaši izpaudās [[PSRS]] valdošā [[Ļeņinisma|Ļeņinisma]] teorētiķu darbos un propagandā). Miris 1938. gada 17. oktobrī Amsterdamā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.1917.com/Marxism/Kautsky/Marx-Economy/Main.html Карл Каутский. Экономическое учение Карла Маркса.] | ||
| + | * [http://www.koob.ru/kautsky/razmishlaya_o_marksizme Карл Каутский. Размышляя о марксизме.] | ||
| + | * [http://www.esperanto.mv.ru/Marksismo/Kautsky_Etika/etika.html Карл Каутский. Этика и материалистическое понимание истории.] | ||
| + | * [http://scepsis.ru/library/id_1222.html Карл Каутский. Происхождение христианства.] | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. novembris, plkst. 15.24
Karls Kautskis (Karl Kautsky, 1854.-1938.) - vēsturnieks, ekonomists, sociāldemokrātijas teorētiķis, 2. Internacionāles dalībnieks.
Dzimis Prāgā, 1854. gada 16. oktobrī. Apprecējies ar Luīzi Ronšpengeru (Luise Ronsperger, 1864.-1944.), dēls Benedikts (Benedikt Kautsky, 1894.-1960.). 70. gadu otrajā pusē sāka aktīvi publicēties par politiskām un sociālām tēmām. 1880. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijas impērijā. 90. gados kļuva par vispāratzītu sociāldemokrātijas teorētiķi. Šajā laikā sarakstīja virkni visai fundamentālu darbu: "Kārļa Marksa ekonomikas mācība" (1887.), "Jaunākā sociālisma priekšteči" (1895.), "Agrārais jautājums" (1899.), "Kristietības izcelšanās" (1885.) u.c., kam bija visai liela nozīme marksisma un sociālisma ideju propagandā. 1910. gadā izveidoja cociāldemokrātiskās partijas "centristu" grupu, norobežojoties no radikālajiem marksistiem (kuri to pakļāva visai skarbai kritikai par "revizionismu", kas it īpaši izpaudās PSRS valdošā Ļeņinisma teorētiķu darbos un propagandā). Miris 1938. gada 17. oktobrī Amsterdamā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 198.-199. lpp.
