Atšķirības starp "Lasāls Ferdinands" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Literatūra par šo tēmu)
 
9. rindiņa: 9. rindiņa:
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 231. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 231. lpp.
 +
----
 +
* Thilo Ramm. Ferdinand Lassalle: Der Revolutionär und das Recht. - Berliner Wissenschafts-Verlag: Berlin, 2004, ISBN 3-8305-0637-6
 +
* Hans Peter Bleuel. Ferdinand Lassalle oder der Kampf wider die verdammte Bedürfnislosigkeit. - Fischer Taschenbuch Verlag: Frankfurt am Main, 1982, - 380 S., ISBN 3-596-25107-9
 +
* Shlomo Na'aman. Lassalle. - Hannover, 1970
 
----
 
----
 
* Классен В.Я. Фердинанд Лассаль. Его жизнь, научные труды и общественная деятельность. - Серия «Жизнь замечательных людей». - Москва, 1999
 
* Классен В.Я. Фердинанд Лассаль. Его жизнь, научные труды и общественная деятельность. - Серия «Жизнь замечательных людей». - Москва, 1999

Pašreizējā versija, 2009. gada 16. decembris, plkst. 14.26

Lassalle.jpg

Ferdinands Lasāls (Lassalle Ferdinand, 1825.-1864.) - jurists, sabiedrisks darbinieks, publicists, filosofs, viens no vācu sociāldemokrātiskās kustības attīstītājiem un līderiem.

Dzimis 1825. gada 11. aprīlī Breslavā, Prūsijā (mūsd. Vroclava) turīga tirgoņa Heimaņa Lasāla (Heyman Lassal) ģimenē. Pamatizglītību guvis 1835.-1840. gados Sv. Marijas Magdalēnas ģimnāzijā (Maria-Magdalenen-Gymnasium) Breslavā. Studēja jurisprudenci reslavas universitātē (Universität Breslau), vēlāk Berlīnē (Friedrich-Wilhelms-Universität) studēja vēsturi un filosofiju. 40. gadu beigās sāka publicēties visai radikāli demokrātiskajā "Neue Rheinische Zeitung". Piedalījās 1848. gada revolūcijā. Tiesāts. 1861. gadā izdeva tiesību sistēmai veltītu darbu "Iegūto tiesību sistēma" (System der erworbenen Rechte). 1858. gadā publicēja savu apcerējumu par Heraklītu (Die Philosophie Herakleitos des Dunkeln v. Ephesos). Viens no Vispārējās vācu strādnieku savienības (Allgemeinen Deutschen Arbeitervereins) organizētājiem 1863. gada maijā, tās prezidents. Vēlāk organizēja Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (Sozialdemokratischen Partei Deutschlands). Miris 1864. gada 31. augustā Ženēvā, nāvīgi ievainots duelī ar Valahijas princi Janko Rakovitcu (Bajor Janko Prince von Racowitza) Lasāla iemīlētās Helēnas fon Dennigesas (Helene von Dönniges) līgavaini.

Savos uzskatos ļoti iespaidojies no Hēgeļa, izmantoja tā filosofiju, lai pamatotu savus politiskos uzskatus. Socioloģijā bija maltusisma piekritējs. Uzskatīja valsti un tās intereses par primārajām, kuru dēļ sabiedrības grupām jāierobežo savas prasības.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 231. lpp.

  • Thilo Ramm. Ferdinand Lassalle: Der Revolutionär und das Recht. - Berliner Wissenschafts-Verlag: Berlin, 2004, ISBN 3-8305-0637-6
  • Hans Peter Bleuel. Ferdinand Lassalle oder der Kampf wider die verdammte Bedürfnislosigkeit. - Fischer Taschenbuch Verlag: Frankfurt am Main, 1982, - 380 S., ISBN 3-596-25107-9
  • Shlomo Na'aman. Lassalle. - Hannover, 1970

  • Классен В.Я. Фердинанд Лассаль. Его жизнь, научные труды и общественная деятельность. - Серия «Жизнь замечательных людей». - Москва, 1999

Resursi internetā par šo tēmu