Maltusisms
Maltusisms - britu garīdznieka Maltusa (Thomas Robert Malthus, 1766.-1834.) izveidota teorija, ka iedzīvotāju pieaugums notiekot ģeometriskā, bet eksistences līdzekļu pieaugums - aritmētiskā progresijā. Tā rodoties neatbilstība starp eksistences līdzekļu apjomu un iedzīvotāju skaitu, ko dabiski regulē kari, epidēmijas, vai mākslīgi var ietekmēt ar laulību ierobežošanu u.c. iedzīvotāju skaita pieauguma tempu samazināšanas veidiem. Relatīvā pārapdzīvotība ir bioloģiska likumsakarība. Koloniālo impēriju laikā Maltusa sekotāju vidū bija visai izplatītas arī rasistiskas idejas, lielāko daļu cilvēces, izņemot anglosakšus, uzskatot par "liekiem", kas gluži dabiski ar laiku lemti iznīcībai. Klasiskais maltusisms par pārapdzīvotības cēļoni uzskatīja pārlieku augstos dzimstības tempus, savukārt neomaltusisms - pārlieku zemo mirstības līmeni civilizētajās zemēs, ko ietekmējuši jaunāko laiku sasniegumi medicīnā. Līdz ar to ideoloģiski maltusisms bija viena no tām koncepcijām, ko viscītīgāk apkaroja marksisms.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 256. lpp.
