Atšķirības starp "Bruņniecība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Bruninieki.jpeg|right|thumb|300px|]]
 
[[Attēls:Bruninieki.jpeg|right|thumb|300px|]]
'''Bruņniecība''' (angl. ''knightage'', ''knighthood'', kr. ''рыцарство'', vāc. ''Ritterschaft'') - [[kārta]] Rietumeiropā un Centrāleiropā XI-XVII gs. Plašākā nozīmē pie bruņniecības piederēja visi laicīgie feodāļi, bet šaurākā - feodāļu [[Vasalis|vasaļi]], kuru pamatpienākums bija militārais dienests [[Sizerens|sizerena]] labā - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku [[senjors]] vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb [[Benefīcijs|benefīciju]]. Bruņniecības saknes rodamas jau Senajā Romā, kad lielie latifundisti uzturēja privātu karadraudzi (lat. ''buccellarii''), kas ar uzticības zvērestu bija piesaistīti savam kungam. Arī citu Eiropas tautu [[Aristokrātija|aristokrātiem]] bija savas privātas karadraudzes, kuru locekļus [[franki]] dēvēja par ''pueri'', [[langobardi]] - par ''gasindi'', [[angļi]] un [[sakši]] - par ''thegn'', [[ķelti]] - par ''vassus'' (no pēdējā cēlies [[bruņinieks|bruņinieka]] vēlākais apzīmējums "[[vasalis]]"). Savu uzplaukumu bruņniecība sasniedza XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem, bruņniecība pamazām zaudēja savu nozīmi, transformējoties par [[Muižniecība|muižniecību]] [[Livonija|Livonijā]] bruņniecība izveidojās XIII gs. XVI-XVII gs. mijā Livonijas bruņniecība pārveidojās par augstāko muižniecību (vāc. ''Adelsstand''), pie kuras piederēja tikai tās muižnieku dzimtas, kuras bija vienā no 4 (Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas un Sāmsalas) bruņniecības [[Bruņinieku matrikula|matrikulām]].
+
'''Bruņniecība''' (angl. ''knightage'', ''knighthood'', kr. ''рыцарство'', vāc. ''Ritterschaft'') - sākotnēji smagi bruņotā kavalērija, [[karadraudze]], bet vēlāk [[kārta]] Rietumeiropā un Centrāleiropā XI-XVII gs. Plašākā nozīmē pie bruņniecības piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - feodāļu [[Vasalis|vasaļi]], kuru pamatpienākums bija militārais dienests [[Sizerens|sizerena]] labā - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku [[senjors]] vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb [[Benefīcijs|benefīciju]]. Savu uzplaukumu bruņniecība sasniedza XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem, bruņniecība pamazām zaudēja savu militāro nozīmi, transformējoties par [[Muižniecība|muižniecību]].
 +
 
 +
[[Livonija|Livonijā]] bruņniecība izveidojās XII gs. XVI-XVII gs. mijā Livonijas bruņniecība pārveidojās par augstāko muižniecību (vāc. ''Adelsstand''), pie kuras piederēja tikai tās muižnieku dzimtas, kuras bija vienā no 4 ([[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]], [[Igaunijas bruņniecība|Igaunijas]] un [[Sāmsalas bruņniecība|Sāmsalas]]) bruņniecības [[Bruņinieku matrikula|matrikulām]].  
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. februāris, plkst. 11.45

Bruninieki.jpeg

Bruņniecība (angl. knightage, knighthood, kr. рыцарство, vāc. Ritterschaft) - sākotnēji smagi bruņotā kavalērija, karadraudze, bet vēlāk kārta Rietumeiropā un Centrāleiropā XI-XVII gs. Plašākā nozīmē pie bruņniecības piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - feodāļu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku senjors vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb benefīciju. Savu uzplaukumu bruņniecība sasniedza XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem, bruņniecība pamazām zaudēja savu militāro nozīmi, transformējoties par muižniecību.

Livonijā bruņniecība izveidojās XII gs. XVI-XVII gs. mijā Livonijas bruņniecība pārveidojās par augstāko muižniecību (vāc. Adelsstand), pie kuras piederēja tikai tās muižnieku dzimtas, kuras bija vienā no 4 (Kurzemes, Vidzemes, Igaunijas un Sāmsalas) bruņniecības matrikulām.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp.

  • Gautier. La Chevalerie. — Paris, 1884

  • Schreckenstein R. von. Die Ritterwürde und der Ritterstand. — Freiburg im Br., 1886
  • Schulz A. Das höfische Leben zur Zeit der Minnesinger. — 1879-1880. — (2. Aufl. — 1889.).
  • Rainer Atzbach: Ritter. Die militia christiana als Lebensform im Mittelalter. In: Ritter, Burgen und Dörfer. Mittelalterliches Leben in Stadt und Land. Ausstellungskatalog, hrsg. vom Gebietsausschuß Fränkische Schweiz, Tüchersfeld 1997, ISBN 3-9803276-6-3; S. 48-51
  • Josef Fleckenstein: Rittertum und ritterliche Welt, 254 S., Berlin 2002, ISBN 3886807339
  • Werner Hechberger: Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. (Enzyklopädie deutscher Geschichte; Band 72). Oldenbourg, München 2004, ISBN 3-486-55083-7
  • Andrea Hopkins: Knights, 192 S., zahlr. Ill. London 1990, ISBN 0-89660-013-0
  • Maurice Keen: Das Rittertum, biblio. erg. Aufl., Düsseldorf 2002. ISBN 3-491-96065-7
  • Franz Kottenkamp, Friedrich Martin von Reibisch: Der Rittersaal, Verlag von Carl Hoffmann, Stuttgart, 1842
  • Hans-Jürgen Kotzur (Hrsg.): Die Kreuzzüge (Ausstellungskat.), 560 S., zahlr. Ill. Mainz 2004, ISBN 3-8053-3240-8
  • Lexikon des Mittelalters. 9 Bände und ein Registerband. München/Zürich 1977-1999. (Auch als Taschenbuchausgabe erhältlich) München 1988 ff, ISBN 3-423-59057-2
  • Alexander von Reitzenstein: Rittertum und Ritterschaft, 144 S., ill. München 1972
  • Andreas Schlunk, Robert Giersch: Die Ritter. Geschichte − Kultur − Alltagsleben. Theiss, Stuttgart 2003, ISBN 3-8062-1791-2
  • Heinz Meyer: Geschichte der Reiterkrieger, 255 S., ill. Stuttgart 1982, ISBN 3-17-007347-8
  • Werner Meyer: Deutsche Ritter, Deutsche Burgen, 255 S., zahlr. Ill. München 1990 (Neudruck), ISBN 3-572-07715-X

  • Arnold, Benjamin, German Knighthood, 1050-1300 - Oxford: Clarendon Press, 1985.
  • Bloch, Marc: Feudal Society, tr. Manyon London:Rutledge, Keagn Paul (1965)
  • Bluth, BJ; Marching with Sharpe, UK: HarperCollins, 2001, ISBN 0004145372
  • Boulton, D'Arcy Jonathan Dacre. The Knights of the Crown: The Monarchical Orders of Knighthood in Later Medieval Europe, 1325-1520. 2d revised ed. Woodbridge, Suffolk: Boydell Press, 2000.
  • Carey, Brian Todd; Allfree, Joshua B; Cairns, John. Warfare in the Medieval World, UK: Pen & Sword Military, 2006, ISBN 1844153398
  • Edwards, JC; "What Earthly Reason? The replacement of the longbow by handguns." // Medieval History Magazine Is. 7, March 2004
  • Oakeshott, Ewart. A Knight and his Horse, Rev. 2nd Ed. USA: Dufour Editions, 1998 ISBN 0802312977
  • Forey, Alan John. The Military Orders: From the Twelfth to the Early Fourteenth Centuries. Basingstoke: Macmillan Education, 1992.
  • Laing, Lloyd and Jennifer. Medieval Britain: The Age of Chivalry. New York: St. Martin’s Press, 1996
  • Robards, Brooks; The Medieval Knight at War, UK: Tiger Books, 1997, ISBN 1855019191
  • Shaw, William A. The Knights of England: A Complete Record from the Earliest Time 2v. London: Central Chancery, 1906 (Baltimore: Genealogical Publishing Co., 1970).

Resursi internetā par šo tēmu