Atšķirības starp "Tennīss Ferdinands" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ferdinands Tennīss''' (1855.-1936.) - sociologs, ekonomists, publicists. | + | '''Ferdinands Tennīss''' (''Ferdinand Tőnnies'', 1855.-1936.) - sociologs, ekonomists, publicists. |
Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas tipa (''Gemeinschaft'') attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (''Gesellschaft'') attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte. | Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas tipa (''Gemeinschaft'') attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (''Gesellschaft'') attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. februāris, plkst. 07.14
Ferdinands Tennīss (Ferdinand Tőnnies, 1855.-1936.) - sociologs, ekonomists, publicists.
Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas tipa (Gemeinschaft) attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (Gesellschaft) attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte.
