Atšķirības starp "Tennīss Ferdinands" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ferdinands Tennīss''' (''Ferdinand Tőnnies'', 1855.-1936.) - sociologs, viens no teorētiskās socioloģijas pamatlicējiem. | '''Ferdinands Tennīss''' (''Ferdinand Tőnnies'', 1855.-1936.) - sociologs, viens no teorētiskās socioloģijas pamatlicējiem. | ||
| − | Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas | + | Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas (''Gemeinschaft'') attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (''Gesellschaft'') attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte. Attiecīgi pretnostatīja tradicionālās sabiedrības vienoto kopienu ar tās kopīgo emociju, filosofijas, uzticības un tradīciju pasauli, racionālisma garā iekārtotajai sabiedrībai, kurā sociālo attiecību lielākajai daļai ir vienīgi funkcionāls raksturs. |
| + | |||
| + | Piedāvāja savu [[sabiedrība]]s tipoloģiju: | ||
| + | {| border="1" width="100%" cellpadding="2" cellspacing="0" | ||
| + | |- | ||
| + | |- align="center" | ||
| + | ! style="background:#efefef;" | iezīmes | ||
| + | ! style="background:#efefef;" | kopiena (''Gemeinschaft'') | ||
| + | ! style="background:#efefef;" | kopsabiedrība (''Gesellschaft'') | ||
| + | |- | ||
| + | |- align="center" | ||
| + | | sociālās attiecības | ||
| + | | radniecība | ||
| + | | ekonomiskā apmaiņa | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | tipiskie institūti | ||
| + | | ģimene | ||
| + | | valsts un ekonomika | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | indivīda tēls | ||
| + | | „Es”, dzimtas pārstāvis | ||
| + | | personība, pilsonis | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | bagātības formas | ||
| + | | zeme | ||
| + | | nauda | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | likumdošanas tips | ||
| + | | ģimenes tiesības | ||
| + | | kontrakta tiesības | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | apdzīvotības formas | ||
| + | | viensētas, ciemi | ||
| + | | pilsētas | ||
| + | |||
| + | |- align="center" | ||
| + | | sociālā kontrole | ||
| + | | paražas, reliģija | ||
| + | | likums un sabiedrības viedoklis | ||
| + | |} | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 10. februāris, plkst. 10.05
Ferdinands Tennīss (Ferdinand Tőnnies, 1855.-1936.) - sociologs, viens no teorētiskās socioloģijas pamatlicējiem.
Sociālās parādības skatīja kā noteiktas gribas izpausmes. Viņš nodalīja divu veidu gribu: dabisko (instinktīvo) gribu, kuras piemērs ir mātes mīlestība, un saprātīgo, apdomīgo gribu, kura ietver izvēles iespējas, apzināti izvirzītu mērķi, ko labi reprezentē tirdzniecība. Atkarībā no gribas rakstura pastāv divi attiecību veidi: kopienas (Gemeinschaft) attiecības, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, tuvību, draudzību, jūtu kopību, uzticēšanos utt., un kopsabiedriskās (Gesellschaft) attiecības, kurām raksturīga indivīdu atsvešinātība, aprēķins, formalitāte. Pirmās attiecības saistās ar pavardu, ģimeni, tradicionālo kopienu. Otrās – ar svešo, konvenciālo, savtīgo – ar sabiedrību. Pēc Tennīsa domām, vēstures gaitā kopienas solidaritāti arvien vairāk izspiež sabiedriskā socialitāte. Attiecīgi pretnostatīja tradicionālās sabiedrības vienoto kopienu ar tās kopīgo emociju, filosofijas, uzticības un tradīciju pasauli, racionālisma garā iekārtotajai sabiedrībai, kurā sociālo attiecību lielākajai daļai ir vienīgi funkcionāls raksturs.
Piedāvāja savu sabiedrības tipoloģiju:
| iezīmes | kopiena (Gemeinschaft) | kopsabiedrība (Gesellschaft) |
|---|---|---|
| sociālās attiecības | radniecība | ekonomiskā apmaiņa |
| tipiskie institūti | ģimene | valsts un ekonomika |
| indivīda tēls | „Es”, dzimtas pārstāvis | personība, pilsonis |
| bagātības formas | zeme | nauda |
| likumdošanas tips | ģimenes tiesības | kontrakta tiesības |
| apdzīvotības formas | viensētas, ciemi | pilsētas |
| sociālā kontrole | paražas, reliģija | likums un sabiedrības viedoklis |
