Atšķirības starp "Samuraji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
21. rindiņa: 21. rindiņa:
  
 
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=24&Itemid=1 Kotāns M. Mijamoto Musaši un viņa laiks.]
 
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=24&Itemid=1 Kotāns M. Mijamoto Musaši un viņa laiks.]
 +
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=79&Itemid=1 Kotāns M. GoRinNoSho]
 
* [http://www.gunfu.lv/faili/2008/12/go_rin_no_sjo.pdf Mijamoto Musaši. Piecu apļu grāmata. (tulkotājs nav zināms)]
 
* [http://www.gunfu.lv/faili/2008/12/go_rin_no_sjo.pdf Mijamoto Musaši. Piecu apļu grāmata. (tulkotājs nav zināms)]
 
* [http://www.gunfu.lv/faili/2008/12/kareivja_cela_likumi.pdf Kovaļs V. Kareivja ceļa likumi. // Kempo, marts, 1995.]
 
* [http://www.gunfu.lv/faili/2008/12/kareivja_cela_likumi.pdf Kovaļs V. Kareivja ceļa likumi. // Kempo, marts, 1995.]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 16. februāris, plkst. 04.37

samuraja apbruņojums XV-XVII gs.

Samuraji (jap. 侍; arī busi 武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā X-XIX gs., analogs Rietumeiropas bruņniecībai. Apzīmējums samurajs atvasināts no darbības vārda saburau - burt. "sargāt, kalpot". Jēdziens parādās VII-VIII gs, kad turīgie (kas varēja iegādāties ieročus) zemnieki apvienojās pašaizsardzības vienībās daimjo virsvadībā. Starp daimjo un samurajiem pamazām izveidojās sizerena-vasaļu attiecības, un samuraji pārtapa par daimjo karadraudzi, laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu. No saviem lēņu kungiem samuraji par kalpošanu parasti saņēma atlīdzību graudā (atkarībā no ranga, samurajam pienācās tik un tik koku rīsa, ko nodrošināja tā aizgādībā nodotais atbilstošs zemnieku skaits). Ap X gs. bija izveidjušies gandrīz autonomi bruņoti formējumi katrā novadā - samuraju klani. No klanu vadoņiem (daimjo) imperators rekrutēja provinču gubernatorus. Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus - piemēram, Taira, Minamoto - saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par galma aristokrātiju. Sjogunāta laikā no samurajiem komplektēja arī valsts pārvaldes ierēdniecību. Pēc Meidzi reformas lēņu sistēma tika atcelta, samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus). No samurajiem izveidojās dižciltīgo zemākā kārta - šizoku, - kurā 1898. gadā bija reģistrētas 2 105 698 personas.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.
  • Wolfgang Schwentker. Die Samurai. - CH Beck, München, 2003. ISBN 3-406-47988-X

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Samuraji&oldid=23422"