Atšķirības starp "Jura krusts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Jura_krusts.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Svētā Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija]]s militārs apbalvojums apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem par individuālu varonību un nopelniem kaujās (virsniekiem bija domāts [[Sv. Jura ordenis]]). Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Līdz 1913. gadam oficiālais nosaukums bija: '''Svētā Jura militārā ordeņa godazīme''' jeb '''Zaldātu Jura krusts''' (''Знак отличия Военного ордена (солдатский Георгиевский крест)'', bet kopš 1913. gada - '''Jura krusts''' (''Георгиевский крест'' | + | '''Svētā Jura krusts''' (kr. ''Георгиевский крест'') - [[Krievijas impērija]]s militārs apbalvojums apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem par individuālu varonību un nopelniem kaujās (virsniekiem bija domāts [[Sv. Jura ordenis]]). Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Līdz 1913. gadam oficiālais nosaukums bija: '''Svētā Jura militārā ordeņa godazīme''' jeb '''Zaldātu Jura krusts''' (''Знак отличия Военного ордена (солдатский Георгиевский крест)'', bet kopš 1913. gada - '''Jura krusts''' (''Георгиевский крест''). Ar to apbalvotie tika dēvēti par "Jura krusta kavalieriem". Ar ''Sv. Jura krustu'' apbalvoti daudzi [[latviešu strēlnieki]] - [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] un vēlāko [[Brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] un [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] dalībnieki. |
| − | + | ==== Izskats un uzskaite ==== | |
| − | Sudraba krusts. Aversā, medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий''). Krusts piekārts oranžmelni svītrotā lentā. | + | |
| + | Sudraba vai zelta krusts. Aversā, medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. ''Святой Георгий''). Krusts piekārts oranžmelni svītrotā lentā. 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (''иноверцы''), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - [[Krievijas Republika]]s un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā, - uz krusta lentas bija lauru zars. | ||
| + | |||
| + | ==== Pakāpes un uzskaite ==== | ||
| + | |||
| + | 1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam. Katrai pakāpei bija sava numerācijas kārtība. 1913. gadā tika apstiprināti Sv. Jura ordeņa jaunie statūti, kas mainīja arī Sv. Jura krusta uzskaiti - numerāciju sāka no jauna. | ||
| + | |||
| + | 1856. gada 19. martā tika ieviestas četras ''Sv. Jura krusta'' pakāpes (augstākā bija 1. pakāpe). 1. un 2. pakāpju krusti tika izgatavoti no zelta, 2. un 3. pakāpju krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, 1. un 2. pakāpju krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (''жёлтый металл'' - dzeltens metāls) vai "БМ" (''белый металл'' - balts metāls). | ||
Skat. arī [[Sv. Jura ordenis]] | Skat. arī [[Sv. Jura ordenis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. februāris, plkst. 18.40
Svētā Jura krusts (kr. Георгиевский крест) - Krievijas impērijas militārs apbalvojums apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem par individuālu varonību un nopelniem kaujās (virsniekiem bija domāts Sv. Jura ordenis). Izveidots 1807. gada 27.(13.) februārī. Līdz 1913. gadam oficiālais nosaukums bija: Svētā Jura militārā ordeņa godazīme jeb Zaldātu Jura krusts (Знак отличия Военного ордена (солдатский Георгиевский крест), bet kopš 1913. gada - Jura krusts (Георгиевский крест). Ar to apbalvotie tika dēvēti par "Jura krusta kavalieriem". Ar Sv. Jura krustu apbalvoti daudzi latviešu strēlnieki - 1. Pasaules kara un vēlāko Brīvības cīņu un 2. Pasaules kara dalībnieki.
Satura rādītājs
Izskats un uzskaite
Sudraba vai zelta krusts. Aversā, medaljonā Sv. Jura reljefa kameja, bet reversā - reljefs vendzelis "СГ" (kr. Святой Георгий). Krusts piekārts oranžmelni svītrotā lentā. 1844. gada augustā ieviesa atsevišķu apbalvojumu nepareizticīgajiem (иноверцы), kur Sv. Jura attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis. 1917.-1920. gados - Krievijas Republikas un pilsoņu kara laikā, - uz krusta lentas bija lauru zars.
Pakāpes un uzskaite
1809. gada janvārī tika ieviesta apbalvojumu numerācija un apbalvoto uzskaite, taču apbalvojumi bez numuriem sastopami līdz 1820. gadam. Katrai pakāpei bija sava numerācijas kārtība. 1913. gadā tika apstiprināti Sv. Jura ordeņa jaunie statūti, kas mainīja arī Sv. Jura krusta uzskaiti - numerāciju sāka no jauna.
1856. gada 19. martā tika ieviestas četras Sv. Jura krusta pakāpes (augstākā bija 1. pakāpe). 1. un 2. pakāpju krusti tika izgatavoti no zelta, 2. un 3. pakāpju krusti - no sudraba (99%). 1915. gadā, sakarā ar kara radītajām grūtībām, 1. un 2. pakāpju krustu izgatavošanai sāka izmantot zemākas raudzes zeltu (60% zelts, 39,5% sudrabs un 0,5% varš). 1916. gada 10. septembrī tika noteikts turpmāk krustu izgatavošanai dārgmetālus vairs neizmantot, tos aizvietojot ar "dzeltenu" un "baltu" metālu. Šiem krustiem zem kārtas Nr ir atzīme "ЖМ" (жёлтый металл - dzeltens metāls) vai "БМ" (белый металл - balts metāls).
Skat. arī Sv. Jura ordenis
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 136. lpp.
