Atšķirības starp "Latviešu sarkanie strēlnieki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:9_sarkano_strelnieku_pulks_11_1918.jpg|right|thumb|250px|sarkanie latviešu strēlnieki 1918. gada novembrī]] | [[Attēls:9_sarkano_strelnieku_pulks_11_1918.jpg|right|thumb|250px|sarkanie latviešu strēlnieki 1918. gada novembrī]] | ||
'''Latviešu sarkanie strēlnieki''' (angl. ''latvian red riflemen'', vāc. ''Lettische Rote Gewehrschützen'', kr. ''красные латышские стрелки'') - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības, kas sākoties [[Vācijas impērija]]s armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, bija spiestas atkāpties uz Iekškrieviju, kur martā-aprīlī tika iekļautas jaunizveidotajā [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. | '''Latviešu sarkanie strēlnieki''' (angl. ''latvian red riflemen'', vāc. ''Lettische Rote Gewehrschützen'', kr. ''красные латышские стрелки'') - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības, kas sākoties [[Vācijas impērija]]s armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, bija spiestas atkāpties uz Iekškrieviju, kur martā-aprīlī tika iekļautas jaunizveidotajā [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]]. | ||
| + | |||
| + | Jau martā [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] tika nosūtīts uz Dienvidu fronti, kur piedalījās cīņās pret Kaļedina armiju, bet [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks]] un viens [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. pulka]] [[bataljons]] tika nosūtīts uz Baltkrieviju, kur piedalījās Dovbora-Musņicka sacelšanās apspiešanā. 1918. gada 13. aprīlī ''latviešu strēlnieku'' pulki tika apvienoti [[Latviešu strēlnieku padomju divīzija|Latviešu strēlnieku padomju divīzijā]], par komandieri ieceļot [[Vācietis Jukums|J.Vācieti]]. | ||
=== Attēlu galerija === | === Attēlu galerija === | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. marts, plkst. 20.39
Latviešu sarkanie strēlnieki (angl. latvian red riflemen, vāc. Lettische Rote Gewehrschützen, kr. красные латышские стрелки) - latviešu strēlnieku vienības, kas sākoties Vācijas impērijas armijas uzbrukumam 1918. gada februārī, bija spiestas atkāpties uz Iekškrieviju, kur martā-aprīlī tika iekļautas jaunizveidotajā Sarkanajā armijā.
Jau martā 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks tika nosūtīts uz Dienvidu fronti, kur piedalījās cīņās pret Kaļedina armiju, bet 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks un viens 4. pulka bataljons tika nosūtīts uz Baltkrieviju, kur piedalījās Dovbora-Musņicka sacelšanās apspiešanā. 1918. gada 13. aprīlī latviešu strēlnieku pulki tika apvienoti Latviešu strēlnieku padomju divīzijā, par komandieri ieceļot J.Vācieti.
Attēlu galerija
8. Valmieras pulka strēlnieki (1917.)
4. vidzemes pulka strēlnieks (1917.)
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 119. lpp.
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 172.-173. lpp.
- История латышских стрелков (1915-1920). - Рига, 1972
- Кайминь Я., Латышские стрелки в борьбе за победу Октябрьской революции. 1917-1918. - Рига, 1961
- Спреслис А.И., Латышские стрелки на страже завоеваний Октября, 1917-1918. - Рига, 1967
- Латышские стрелки и красногвардейцы в первый год Советской власти. – Москва, 1975
- Цыпкин Г.А. Красная гвардия в борьбе за власть Советов. – Москва, 1967
- Нефедов Н.А. Красные латышские стрелки. // Вече. 1982. №№ 4, 5, 6.
