Atšķirības starp "Senā Sparta" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Hellada_362_BC.jpg‎‎|right|thumb|300px|Spartas un to sabiedroto teritorijas ap 362. g.p.m.ē.]]
 
[[Attēls:Hellada_362_BC.jpg‎‎|right|thumb|300px|Spartas un to sabiedroto teritorijas ap 362. g.p.m.ē.]]
−
'''Sparta''' (sengr. ''Σπάρτη - Spartē'') - sākotnēji 5 apmetņu kopiena, vēlāk militārās [[aristokrātija]]s [[demokrātija]]s valsts [[Hellada|Helladā]], Peloponēsas pussalā IX-II gs.p.m.ē. '''Lakedaimonijas''' (''Λακεδαίμων'') [[polisa]]s centrs (bieži literatūrā par Spartu dēvē visu polisu). Izveidojās XII gs. p.m.ē. Lakeonijas ielejā, VIII-VII gs.p.m.ē. iekaroja Mesēniju, izveidojot valsti. Sabiedrība izteikti sadalīta [[kasta|kastās]]: valdošā kārta - [[spartieši]], doriešu pēcteči, - savu dzīvi veltīja politikai un karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Saimniecība bija iekaroto ahajiešu, kas bija iedalīti [[Perioiki|perioikos]] un [[Heloti|helotos]], ziņā. Visai spēcīgas [[ģints]] kopienas sociālo attiecību paliekas. Svarīgākos valsts jautājumus lēma tautas sapulce (''[[apella]]''), ikdienā valsti pārvaldīja vecajo padome (''[[gerūsija]]'') un augstāko amatpersonu (''[[Efors|eforu]]'') kolēģija. Karaspēku vadīja divi ievēlēti [[Arhēgēts|arhēgēti]]. V gs.p.m.ē. Sparta kļuva par spēku, pie kura glābiņu meklēja tās sengrieķu polisas, kuras nevēlējās nokļūt [[Atēnu valsts|Atēnu]] pakļautībā. Sparta šīs koalīcijas priekšgalā uzvarēja [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karā]] (431.-404. g.p.m.ē.) un kļuva par ietekmīgāko valsti Hellādā. 146. g.p.m.ē. to iekaroja [[Romas valsts|Senā Roma]], bet 27. g.p.m.ē. Sparta kļuva par Romas Ahajas provinci.
+
'''Sparta''' (sengr. ''Σπάρτη - Spartē'') - sākotnēji 5 apmetņu kopiena, vēlāk militārās [[aristokrātija]]s [[demokrātija]]s valsts [[Hellada|Helladā]], Peloponēsas pussalā IX-II gs.p.m.ē. '''Lakedaimonijas''' (''Λακεδαίμων'') [[polisa]]s centrs (bieži literatūrā par Spartu dēvē visu polisu). Izveidojās XII gs. p.m.ē. Lakeonijas ielejā, VIII-VII gs.p.m.ē. iekaroja Mesēniju, izveidojot valsti. Sabiedrība izteikti sadalīta [[kasta|kastās]]: valdošā kārta - [[spartieši]], doriešu pēcteči, - savu dzīvi veltīja politikai un karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Saimniecība bija iekaroto ahajiešu, kas bija iedalīti [[Perioiki|perioikos]] un [[Heloti|helotos]], ziņā. Visai spēcīgas [[ģints]] kopienas sociālo attiecību paliekas. Svarīgākos valsts jautājumus lēma tautas sapulce (''[[apella]]''), ikdienā valsti pārvaldīja vecajo padome (''[[gerūsija]]'') un augstāko amatpersonu (''[[Efors|eforu]]'') kolēģija. Karaspēku (8 [[mora]]s, t.i. 4096 [[hoplīti]]) vadīja divi ievēlēti [[Arhēgēts|arhēgēti]]. V gs.p.m.ē. Sparta kļuva par spēku, pie kura glābiņu meklēja tās sengrieķu polisas, kuras nevēlējās nokļūt [[Atēnu valsts|Atēnu]] pakļautībā. Sparta šīs koalīcijas priekšgalā uzvarēja [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karā]] (431.-404. g.p.m.ē.) un kļuva par ietekmīgāko valsti Hellādā. 146. g.p.m.ē. to iekaroja [[Romas valsts|Senā Roma]], bet 27. g.p.m.ē. Sparta kļuva par Romas Ahajas provinci.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. jūnijs, plkst. 10.25

Spartas un to sabiedroto teritorijas ap 362. g.p.m.ē.

Sparta (sengr. Σπάρτη - Spartē) - sākotnēji 5 apmetņu kopiena, vēlāk militārās aristokrātijas demokrātijas valsts Helladā, Peloponēsas pussalā IX-II gs.p.m.ē. Lakedaimonijas (Λακεδαίμων) polisas centrs (bieži literatūrā par Spartu dēvē visu polisu). Izveidojās XII gs. p.m.ē. Lakeonijas ielejā, VIII-VII gs.p.m.ē. iekaroja Mesēniju, izveidojot valsti. Sabiedrība izteikti sadalīta kastās: valdošā kārta - spartieši, doriešu pēcteči, - savu dzīvi veltīja politikai un karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Saimniecība bija iekaroto ahajiešu, kas bija iedalīti perioikos un helotos, ziņā. Visai spēcīgas ģints kopienas sociālo attiecību paliekas. Svarīgākos valsts jautājumus lēma tautas sapulce (apella), ikdienā valsti pārvaldīja vecajo padome (gerūsija) un augstāko amatpersonu (eforu) kolēģija. Karaspēku (8 moras, t.i. 4096 hoplīti) vadīja divi ievēlēti arhēgēti. V gs.p.m.ē. Sparta kļuva par spēku, pie kura glābiņu meklēja tās sengrieķu polisas, kuras nevēlējās nokļūt Atēnu pakļautībā. Sparta šīs koalīcijas priekšgalā uzvarēja Peloponēsas karā (431.-404. g.p.m.ē.) un kļuva par ietekmīgāko valsti Hellādā. 146. g.p.m.ē. to iekaroja Senā Roma, bet 27. g.p.m.ē. Sparta kļuva par Romas Ahajas provinci.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 47. lpp.
  • Herodot: Historien. Deutsche Gesamtausgabe übersetzt von A.Horneffer. W. Klinkhardt, Leipzig 1910, Neu hrsg. und erläutert v. H.W. Haussig; mit einer Einleitung von Walter F. Otto. 4. Aufl. Kröner, Stuttgart 1971. ISBN 3-520-22404-6
  • Pausanias: Reisen in Griechenland. Gesamtausgabe in drei Bänden auf Grund der Übersetzung von Ernst Meyer. Hrsg. v. Felix Eckstein. 3. Aufl. Artemis, Zürich-München 1986. ISBN 3-7608-3678-X
  • Plutarch: Große Griechen und Römer. Übersetzt von Konrat Ziegler und W. Wuhrmann. 6 Bde. Artemis, Zürich/Stuttgart 1954–1980. ISBN 3-7608-3607-0
  • Polybios: Geschichte. Gesamtausgabe in zwei Bänden eingeleitet und übertragen von Hans Drexler. Artemis, Zürich 1961, 1963, 1978. ISBN 3-7608-3614-3
  • Thukydides: Geschichte des peloponnesischen Krieges. Eingeleitet und übertragen von Georg Peter Landmann. Artemis, Zürich/München 1976, 1981, 1993 (Repr.). ISBN 3760816371
  • Xenophon: Hellenika. griechisch-deutsch, übersetzt und hrsg. v. Gisela Strasburger. Artemis & Winkler, München/Düsseldorf 1970, 2005. ISBN 3-7608-1639-8
  • Xenophon: Die Verfassung der Spartaner. Übersetzt und herausgegeben von Stefan Rebenich. WBG, Darmstadt 1998. ISBN 3-534-13203-3
  • Elisabeth Charlotte Welskopf (Hg.): Hellenische Poleis. Krise - Wandlung - Wirkung. 4 Bde., Akademie Verlag, Berlin (Ost) 1974
  • Karl-Wilhelm Welwei: Die griechische Polis. Verfassung und Gesellschaft in archaischer und klassischer Zeit. Kohlhammer, Stuttgart [u. a.] 1983. ISBN 3-17-007935-2
  • Raimund Schulz: Athen und Sparta. Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 2003 (Geschichte kompakt: Antike). ISBN 3-534-15493-2
  • Stefan Sommer: Das Ephorat: Garant des spartanischen Kosmos. Mainzer Althistorische Studien 2, St. Katharinen 2001.
  • Conrad M. Stibbe: Das andere Sparta. Mainz am Rhein 1996.
  • Lukas Thommen: Lakedaimonion politeia. Die Entstehung der spartanischen Verfassung. Historia ES 103, Stuttgart 1996.
  • Carl W. Weber: Die Spartaner. Enthüllung einer Legende. Pawlak, Herrsching 1989. ISBN 3-88199-640-0
  • W. G. Forest. A History of Sparta, 950–192 B.C.. New York: W. W. Norton & Co., 1968.
  • Ernle Bradford. The Battle for the West-Thermopylae 480. New York: McGraw-Hill, 1981.
  • Cartledge, Paul. Spartan Reflections. London: Duckworth, 2001.
  • Cartledge, Paul. "What have the Spartans Done for us?: Sparta’s Contribution to Western Civilization", Greece & Rome, Vol. 51, Issue 2 (2004), pp. 164–179.
  • Андреев Ю. В. Мужские союзы в дорийских городах-государствах (Спарта и Крит). СПб.: Алетейя, 2004. — ISBN 5-89329-669-9
  • Печатнова Л. Г. История Спарты. Период архаики и классики. — Гуманитарная Академия, 2002. — ISBN 5-93762-008-9
  • Секунда Н. Армия Спарты. М.: АСТ, Астрель, 2004.- ISBN 5-17-023262-4, ISBN 5-271-08554-6, ISBN 1-85532-689-0

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Senā_Sparta&oldid=25712"