Atšķirības starp "Malbranšs Nikolā" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Malbranche.jpg|right|thumb|200px|]]
+
[[Attēls:Malebranche.jpg|right|thumb|200px|]]
 
'''Nikolā Malbranšs''' (''Nicolas Malebranche'', 1638.-1715.) - garīdznieks, filosofs [[Kartezisms|kartezists]], dabaszinātnieks, okazionālisma pamatlicējs.
 
'''Nikolā Malbranšs''' (''Nicolas Malebranche'', 1638.-1715.) - garīdznieks, filosofs [[Kartezisms|kartezists]], dabaszinātnieks, okazionālisma pamatlicējs.
  

Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. jūnijs, plkst. 11.45

Malebranche.jpg

Nikolā Malbranšs (Nicolas Malebranche, 1638.-1715.) - garīdznieks, filosofs kartezists, dabaszinātnieks, okazionālisma pamatlicējs.

Dzimis 1638. gada 6. augustā Parīzē, Luija XIII sekretāra Nikolā un Katrīnas (Catherine de Lauzon) Malbranšu ģimenē kā jaunākais (sestais) bērns. Studējis filosofiju Parīzes universitātē (Université de Paris), de la Marša koledžā (Collège de la Marche), kur 1656. gadā aizstāvējis brīvo mākslu maģistra grādu, pēc tam studējis teoloģiju Sorbonnas koledžā (Collège de Sorbonne). 1660. gadā iestājies oratoriaņu kongregācijā, 1664. gadā iesvētīts par priesteri. 1699. gadā uzņemts Francijas akadēmijā (l’Académie royale des sciences). Miris Parīzē 1715. gada 13. oktobrī. Dzīves laikā ļoti cienīts filosofu aprindās, taču jau pāris desmitgades pēc viņa nāves Malbranša mācība pamazām sāka zaudēt ietekmi.

Savā mācībā no ideālistiskā skatu punkta (Augustīns, neoplatonisms) centās pārvarēt duālismu Dekarta sistēmā. Ļoti lielu lomu piešķīra Dievam: Dievs ne tikai rada visu pastāvošo, bet arī ietver to sevī; Dieva pastāvīgā iejaukšanās ir visu pārmaiņu vienīgais cēlonis; nav nekādu "dabisko cēloņu" un "mijiedarbības" starp substanci, kas apveltīta ar izplatību un domājošo substanci. Arī izziņas teorijā Malbranša pozīcija ir ideālistiska: cilvēks izzina lietas nevis tādēļ, ka tās iedarbojas uz maņu orgāniem, bet gan izzinot vēro visa pastāvošā idejas, un šo ideju avots ir Dievs. Ievērojamākais ieguldījums ir mācības par cēlonību - okazionālisma, - izveidošana. Zināmākais darbs ir "Par patiesības atrašanu" (Recherche de la vérité, 1674.-1675.).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 255.-256. lpp.
  • Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā : eksperim. metod. līdz. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1996. - 366 lpp. ISBN 9984-560-17-1
  • Rubenis A. Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra : māc. līdz. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2001. - 407. lpp. ISBN 9984-17-791-2

  • Richard A. Watson and Marjorie Grene, Malebranche’s First and Last Critics: Simon Foucher and Dortous De Mairan. - Southern Illinois University Press, 1995, 128 p.

  • Peter Mennicken. Die Philosophie des Nicolas Malebranche. - F.Meiner: Leipzig, 1927

  • Мальбранш Н. Разыскания истины. - СПб., 1999 - 650 с.
  • Ершов М.Н. Проблема богопознания в философии Мальбранша. - СПб., 2005 - 336 с.
  • Кротов А.А. Метафизика Мальбранша. // Вопросы философии. 2003, № 2. С. 161-170
  • Кротов А.А. Философия религии Мальбранша. // Философские науки. 2003, № 2. С. 65-72
  • Кротов А.А. Антропология Мальбранша. // Вестник Московского университтета. Серия 7. Философия. 2004, № 4. С. 25-34
  • Кротов А.А. Декарт и Мальбранш. // Философия и будущее цивилизации. Тезисы докладов и выступлений IV Российского философского конгресса (Москва 24-28 мая 2005 г.): В 5 т. Т.2. - Москва, 2005

Resursi internetā par šo tēmu