Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 47. rindiņa: | 47. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/2007/03/15/hercogs-frdrihs-un-liepja/ Hercogs Frīdrihs un Liepājas pilsēta] | + | * [http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/2007/03/15/hercogs-frdrihs-un-liepja/ Bērzs A. Hercogs Frīdrihs un Liepājas pilsēta] |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 8. oktobris, plkst. 09.17
| |
| Valda |
Kurzemes un Zemgales hercogistē
hercogistes Zemgales daļā
hercogistes Zemgales daļā
Kurzemes un Zemgales hercogistē |
| Sieva | Elizabete Magdalēna |
| Bērni | nav |
| Karaliskais nams | Ketleru dinastija |
| Tēvs | |
| Māte | Anna no Brandenburgas |
| Dzimis | 1569. gada 25. novembrī 9:15 Rīgā |
| Miris | 28.05.1972. Parīzē, Francija |
Fridrihs Ketlers (Friedrich von Kettler; 1569.-1642.) - Kurzemes un Zemgales hercogs (1587.-1642.). Pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera un Annas (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.) vecākais dēls. Baudījis savam laikam lielisku izglītību, viņa pedagogi bija Johans Simonijs un Johans Rīvijs. Trīspadsmit gadu vecumā (1582.) Frīdrihs Jelgavas galma baznīcas iesvētīšanas ceremonijā jau teica izcilu (laikabiedru vērtējumā) runu latīņu valodā. Literatūrā sastopamas ziņas, ka arī hercogs Frīdrihs jau 1590. gadā uzsācis izglītošanā ceļojumu, kas viņu novedis Francijā, Anglijā, Itālijā un vācu zemēs. 1600. gada 1. maijā Kurzemes hercogs Frīdrihs ar visu savu pavadoņu svītu svinīgi ieradās Volgastē (Wolgast), lai salaulātos ar Pomerānijas-Volgastes princesi Elizabeti Magdalēnu (Elisabeth Magdalena von Pommern-Stettin, kāzu svinības ilgas divas nedēļas: līdz 11. maijam, laulību ceremonija - 14. maijā). Kad 20. gados Zemgale kļuva par tiešu kauju placdarmu poļu-zviedru karā, zviedri ieņēma Mītavu. Hercogs Frīdrihs ar galmu uzturējās Kurzemē – Goldingenā, pēc tam Aucē.
Komentāri
Ziņas par Eiropas apceļošanas uzsākšanu 1590. gados prasa precizējumus, jo dokumenti liecina, ka vēl 1590. gada 14. septembrī un 1591. gada 9. februārī hercogs Frīdrihs vēl ir bijis Kuldīgā, bet 1592. gada 30. maijā - Bauskā. 1593. gadā gan viņš bijis Līgnicā (Silēzijā), kur inkognito ceļojošo jauno hercogu sastapa bruņinieks Hans fon Šveinihens, kura greznais dzīves apraksts ir vērtīgs tā laikmeta kultūrvēstures dokuments. Tas par hercoga apciemojumu ir atstājis šādu piezīmi: "Tajā vakarā Viņa Gaišība bija labā un jautrā omā un daudz dzēra. Tomēr viņš ne ar ko nelika manīt, ka ir Kurzemes hercogs, bet bija viens kārtīgs zellis, ar kuru arī es sadzēru tubrālības." Turpmākajos gados līdz gadsimta beigām hercogs Frīdrihs esot bieži ceļojis. Viņa un nereti promesošā viņa brāļa vārdā hercogistes pārvaldi veica Kurzemes hercogistes padome.
Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1605. gadā hercogiste tika sadalīta – Vilhelms pārņēma savā valdīšanā Kurzemi, bet Frīdrihs valdīja Zemgalē. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1616.gadā atkal visa hercogiste nonāca hercoga Frīdriha rokās.
