Atšķirības starp "Rekrutēšanas klausība" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Rekrutēšanas sistēma''' - [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] veidošanas sistēma, kad katrai valsts [[province]]i vajadzēje dot [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] papildināšanai noteiktu skaitu ''[[Rekrūši|rekrūšu]]'', līdz ar to dienestam nebija pakļauti visi veselie vīrieši, kā vispārējā karaklausībā, bet tikai daļa. | '''Rekrutēšanas sistēma''' - [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] veidošanas sistēma, kad katrai valsts [[province]]i vajadzēje dot [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] papildināšanai noteiktu skaitu ''[[Rekrūši|rekrūšu]]'', līdz ar to dienestam nebija pakļauti visi veselie vīrieši, kā vispārējā karaklausībā, bet tikai daļa. | ||
| − | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] rekrutēšanu ieviesa 1705. gadā, un | + | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] rekrutēšanu ieviesa 1705. gadā, un tai bija pakļauti visi '''nodevu ļaudis''' (''даточные люди''), t.i. [[nodevu kārta|nodevu kārtām]] (''податные сословия'') piederīgie - [[zemniecība]], [[mietpilsoņi]] u.c., - visi 15-20 gadu vecumu sasniegušie vīrieši (līdz 1708. g.). Līdz 1726. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 20-30 gadus veci vīrieši, līdz 1855. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 17-30 gadus veci vīrieši. Ja no kādas teritorijas nevarēja savākt pietiekamu rekrūšu skaitu, vietējai administrācijai nācās trūkstošo kompensēt, maksājot naudā. No rekrutēšanas bija atbrīvoti [[Muižniecība|dienesta muižnieki]] (1762.), vēlāk arī tirgotāji, [[Goda pilsonis|goda pilsoņi]], [[Baznīca]]s kalpotāji un vēl vairākas iedzīvotāju kategorijas. Rekrutēšanai pakļautie [[dzimtcilvēki]] tika atbrīvoti no [[dzimtbūšanas]]. Sākotnēji dienests bija uz mūžu. 1793. gadā dienesta ilgumu samazināja līdz 25 gadiem, 1834. gadā – līdz 20 gadiem, 1855. gadā – līdz 7 gadiem. Rekrutējamo skaits mainījās, taču parasti rekrutēja 5-7 vīriešus no 1000 "dvēselēm" (atbilstoši [[dvēseļu revīzija]]s datiem). [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] ''rekrūšu'' sistēmu ieviesa 1793. gadā (3-5 ''rekrūši'' no 1000 dvēselēm). Sākot ar 1831. gadu rekrutēšana notika katru gadu. 1874. gadā Krievijas impērijā ''rekrutēšanu'' aizstāja ar vispārējo karaklausību. |
Skat. arī [[rekrūšu lāde]] | Skat. arī [[rekrūšu lāde]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. jūlijs, plkst. 06.18
Rekrutēšanas sistēma - bruņoto spēku veidošanas sistēma, kad katrai valsts provincei vajadzēje dot bruņoto spēku papildināšanai noteiktu skaitu rekrūšu, līdz ar to dienestam nebija pakļauti visi veselie vīrieši, kā vispārējā karaklausībā, bet tikai daļa.
Krievijas impērijā rekrutēšanu ieviesa 1705. gadā, un tai bija pakļauti visi nodevu ļaudis (даточные люди), t.i. nodevu kārtām (податные сословия) piederīgie - zemniecība, mietpilsoņi u.c., - visi 15-20 gadu vecumu sasniegušie vīrieši (līdz 1708. g.). Līdz 1726. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 20-30 gadus veci vīrieši, līdz 1855. gadam rekrutēšanai bija pakļauti 17-30 gadus veci vīrieši. Ja no kādas teritorijas nevarēja savākt pietiekamu rekrūšu skaitu, vietējai administrācijai nācās trūkstošo kompensēt, maksājot naudā. No rekrutēšanas bija atbrīvoti dienesta muižnieki (1762.), vēlāk arī tirgotāji, goda pilsoņi, Baznīcas kalpotāji un vēl vairākas iedzīvotāju kategorijas. Rekrutēšanai pakļautie dzimtcilvēki tika atbrīvoti no dzimtbūšanas. Sākotnēji dienests bija uz mūžu. 1793. gadā dienesta ilgumu samazināja līdz 25 gadiem, 1834. gadā – līdz 20 gadiem, 1855. gadā – līdz 7 gadiem. Rekrutējamo skaits mainījās, taču parasti rekrutēja 5-7 vīriešus no 1000 "dvēselēm" (atbilstoši dvēseļu revīzijas datiem). Vidzemes guberņā rekrūšu sistēmu ieviesa 1793. gadā (3-5 rekrūši no 1000 dvēselēm). Sākot ar 1831. gadu rekrutēšana notika katru gadu. 1874. gadā Krievijas impērijā rekrutēšanu aizstāja ar vispārējo karaklausību.
Skat. arī rekrūšu lāde
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 124. lpp.
