Atšķirības starp "Kavalērija" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Kavalērija''' - (no lat. ''caballus'' - "zirgs"; angl. ''cavalry'', fr. ''cavalerie'', vāc. ''Kavalerie'', kr. ''кавалерия, конница'') - sauszemes karaspēka ieroču šķira, karavīri, kuri karadarbībā piedalās un pārvietojas, jājot uz zirgiem (atsevišķos reģionos arī uz kamieļiem). Pirmo reizi parādās IX gs. p.m.ē. Seno Tuvo Austrumu zemēs ([[Asīrija|Asīrijā]], [[Urartu]]). Dalījums vieglajā, vidējā un smagi bruņotajā ''kavalērijā'' parādījās VI gs. p.m.ē. [[Senā Persija|Senajā Persijā]]. Regulārās kavalērijas daļas (ne visai lielas, jo reti kura [[polisa]] spēja uzturēt lielāku par 1000 [[jātnieki]]em vienību) pirmo reizi tika izveidotas [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. Līdz sedlu un kāpšļu ieviešanai zemkopju kultūru armijās kavalērija kalpoja kā palīgspēki izlūkošanai, straujiem uzbrukumiem no flangiem, reidien pretinieka aizmugurē u.tml., taču [[Nomadi|nomadu]] zemēs tā veidoja karaspēka pamatmasu. Viduslaikos smagi bruņotā kavalērija bija armijas galvenais triecienspēks, kuras uzbrukumu šajā laikā varēja apturēt tikai cieša kājnieku ierinda ar uz priekšu izbīdītiem garajiem pīķiem. Tās nozīme sāka pakāpeniski mazināties pēc XIV gs., kad Eiropā parādījās šaujamieroči. XV-XVI gs. lielāku lomu guva vieglā kavalērija, kura visai drīz tika apbruņota arī ar individuālajiem šaujamieročiem. Pēdējo reizi pietiekami plaši kavalērija tika izmantota [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]], kad tās triecienspēka loma zuda pilnībā, kavalērijas daļām atstājot palīgspēku lomu. XX gs. vidū lielākajā daļā valstu [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] ''kavalērija'' kā ieroču šķira tika likvidēta (vairāku valstu bruņotajos spēkos ''kavalērijas'' daļas tika mehanizētas, kļūstot par bruņumehanizētajām daļām un sagabājot nosaukumā apzīmējumu "kavalērijas"), vai arī saglabāta tikai daļēji, robežapsardzes vajadzībām vai tīri reprezentatīvos nolūkos. | '''Kavalērija''' - (no lat. ''caballus'' - "zirgs"; angl. ''cavalry'', fr. ''cavalerie'', vāc. ''Kavalerie'', kr. ''кавалерия, конница'') - sauszemes karaspēka ieroču šķira, karavīri, kuri karadarbībā piedalās un pārvietojas, jājot uz zirgiem (atsevišķos reģionos arī uz kamieļiem). Pirmo reizi parādās IX gs. p.m.ē. Seno Tuvo Austrumu zemēs ([[Asīrija|Asīrijā]], [[Urartu]]). Dalījums vieglajā, vidējā un smagi bruņotajā ''kavalērijā'' parādījās VI gs. p.m.ē. [[Senā Persija|Senajā Persijā]]. Regulārās kavalērijas daļas (ne visai lielas, jo reti kura [[polisa]] spēja uzturēt lielāku par 1000 [[jātnieki]]em vienību) pirmo reizi tika izveidotas [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. Līdz sedlu un kāpšļu ieviešanai zemkopju kultūru armijās kavalērija kalpoja kā palīgspēki izlūkošanai, straujiem uzbrukumiem no flangiem, reidien pretinieka aizmugurē u.tml., taču [[Nomadi|nomadu]] zemēs tā veidoja karaspēka pamatmasu. Viduslaikos smagi bruņotā kavalērija bija armijas galvenais triecienspēks, kuras uzbrukumu šajā laikā varēja apturēt tikai cieša kājnieku ierinda ar uz priekšu izbīdītiem garajiem pīķiem. Tās nozīme sāka pakāpeniski mazināties pēc XIV gs., kad Eiropā parādījās šaujamieroči. XV-XVI gs. lielāku lomu guva vieglā kavalērija, kura visai drīz tika apbruņota arī ar individuālajiem šaujamieročiem. Pēdējo reizi pietiekami plaši kavalērija tika izmantota [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]], kad tās triecienspēka loma zuda pilnībā, kavalērijas daļām atstājot palīgspēku lomu. XX gs. vidū lielākajā daļā valstu [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] ''kavalērija'' kā ieroču šķira tika likvidēta (vairāku valstu bruņotajos spēkos ''kavalērijas'' daļas tika mehanizētas, kļūstot par bruņumehanizētajām daļām un sagabājot nosaukumā apzīmējumu "kavalērijas"), vai arī saglabāta tikai daļēji, robežapsardzes vajadzībām vai tīri reprezentatīvos nolūkos. | ||
| − | Skat. arī: [[eskadrons]], [[bruņinieki]], [[kazaki]], [[huzāri]], [[ulāni]]. [[katafrakti]], [[heitari]] | + | Skat. arī: [[eskadrons]], [[bruņinieki]], [[kazaki]], [[huzāri]], [[ulāni]]. [[katafrakti]], [[heitari]], [[kirasieri]], [[karabinieri]] |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 21. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* [http://www.sonofthesouth.net/leefoundation/civil-war/1862/september/confederate-cavalry.htm US Confederate Cavalry] | * [http://www.sonofthesouth.net/leefoundation/civil-war/1862/september/confederate-cavalry.htm US Confederate Cavalry] | ||
| + | * [http://www.militaryhorse.org/ Society of the Military Horse] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.preussenweb.de/kavallerie2.htm Kavallerie der preußischen Armee] | ||
| + | * [http://www.kuerassierregimenter.de/ 10 preussischen Kürassier-Regimentern] | ||
| + | * [http://www.mlwerke.de/me/me14/me14_286.htm Friedrich Engels. Kavallerie.] | ||
| + | * [http://kavallerie.8ung.at/ Gesellschaft der Freunde der Kavallerie] | ||
---- | ---- | ||
* [http://militera.lib.ru/h/denison/index.html Денисон Джордж Тэйлор. История конницы] | * [http://militera.lib.ru/h/denison/index.html Денисон Джордж Тэйлор. История конницы] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. jūlijs, plkst. 06.42
Kavalērija - (no lat. caballus - "zirgs"; angl. cavalry, fr. cavalerie, vāc. Kavalerie, kr. кавалерия, конница) - sauszemes karaspēka ieroču šķira, karavīri, kuri karadarbībā piedalās un pārvietojas, jājot uz zirgiem (atsevišķos reģionos arī uz kamieļiem). Pirmo reizi parādās IX gs. p.m.ē. Seno Tuvo Austrumu zemēs (Asīrijā, Urartu). Dalījums vieglajā, vidējā un smagi bruņotajā kavalērijā parādījās VI gs. p.m.ē. Senajā Persijā. Regulārās kavalērijas daļas (ne visai lielas, jo reti kura polisa spēja uzturēt lielāku par 1000 jātniekiem vienību) pirmo reizi tika izveidotas Senajā Grieķijā. Līdz sedlu un kāpšļu ieviešanai zemkopju kultūru armijās kavalērija kalpoja kā palīgspēki izlūkošanai, straujiem uzbrukumiem no flangiem, reidien pretinieka aizmugurē u.tml., taču nomadu zemēs tā veidoja karaspēka pamatmasu. Viduslaikos smagi bruņotā kavalērija bija armijas galvenais triecienspēks, kuras uzbrukumu šajā laikā varēja apturēt tikai cieša kājnieku ierinda ar uz priekšu izbīdītiem garajiem pīķiem. Tās nozīme sāka pakāpeniski mazināties pēc XIV gs., kad Eiropā parādījās šaujamieroči. XV-XVI gs. lielāku lomu guva vieglā kavalērija, kura visai drīz tika apbruņota arī ar individuālajiem šaujamieročiem. Pēdējo reizi pietiekami plaši kavalērija tika izmantota II Pasaules karā, kad tās triecienspēka loma zuda pilnībā, kavalērijas daļām atstājot palīgspēku lomu. XX gs. vidū lielākajā daļā valstu bruņoto spēku kavalērija kā ieroču šķira tika likvidēta (vairāku valstu bruņotajos spēkos kavalērijas daļas tika mehanizētas, kļūstot par bruņumehanizētajām daļām un sagabājot nosaukumā apzīmējumu "kavalērijas"), vai arī saglabāta tikai daļēji, robežapsardzes vajadzībām vai tīri reprezentatīvos nolūkos.
Skat. arī: eskadrons, bruņinieki, kazaki, huzāri, ulāni. katafrakti, heitari, kirasieri, karabinieri
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
- Günter Dorn, Joachim Engelmann. Die Kavallerie-Regimenter Friedrich des Großen 1756-1763. - Nebel Verlag, 2000, ISBN 3-8955-5301-8
- Karlheinz Gless. Das Pferd im Militärwesen. - Militärverlag der DDR: Berlin, 1980
- Dietmar Kügler. Die U.S.-Kavallerie Legende und Wirklichkeit einer militärischen Eliteeinheit. - Motorbuch Verlag, 1979, ISBN 3-8794-3626-6
- Georg Nagyrevi von Neppel. Husaren in der Weltgeschichte. - Verlag Emil Vollmer: Wiesbaden, 1975
- Janusz Piekałkiewicz. Pferd und Reiter im Zweiten Weltkrieg. - Herbig, 1998, ISBN 3-7766-1756X
- Klaus Christian Richter. Kavallerie der Wehrmacht. - Nebel Verlag, 2000, ISBN 3-8955-53107
- Klaus Christian Richter. Geschichte der deutschen Kavallerie 1919-1945. - Motorbuch Verlag: Stuttgart, 1982, ISBN 3-8794-3892-7
- Herve de Weck. Illustrierte Geschichte der Kavallerie. - Verlag Huber Frauenfeld: Stuttgart, 1982, ISBN 3-7193-0762X
- Stefan Papp jr. Mit Karabiner und Säbel: Das Kavalleriekorps der Potomac-Armee im US-Bürgerkrieg, 2 Bde. - Wyk auf Föhr, 1995. ISBN 3-89510-030-7
Resursi internetā par šo tēmu
- Kavallerie der preußischen Armee
- 10 preussischen Kürassier-Regimentern
- Friedrich Engels. Kavallerie.
- Gesellschaft der Freunde der Kavallerie
- Денисон Джордж Тэйлор. История конницы
- Русская кавалерия XVII-XIX веков
- С шашками на танки. // Алексей Исаев. Десять мифов Второй мировой.
- Кавалерия Красной Армии
- Кавалерийские корпуса РККА
- Антон Прошенков. Древнерусская конница - “универсальные солдаты” Средневековья.
- Антон Прошенков. Военная система южной Руси.
