Atšķirības starp "Livonija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | Avotos nosaukums fogurē sākot ar 1243. gadu, kad 1. oktobrī Rīgā sapulcējušies zemes kungi - Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapi, kā arī Teitoņu ordeņa lielmestrs, - noslēdza savstarpējās draudzības un sadarbības līgumu. Līdz 1255. gadam te nostabilizējās kā piecu [[Valsts|valstu]] - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]], kā arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiju - savienība. Šī iemesla dēļ XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās | + | Avotos nosaukums fogurē sākot ar 1243. gadu, kad 1. oktobrī Rīgā sapulcējušies zemes kungi - Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapi, kā arī Teitoņu ordeņa lielmestrs, - noslēdza savstarpējās draudzības un sadarbības līgumu. Līdz 1255. gadam te nostabilizējās kā piecu [[Valsts|valstu]] - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]], kā arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiju - savienība. Šī iemesla dēļ XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes). |
Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). | Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* [http://dru.eu/inflanty_pl.html Inflanty - A European Informational Website] | * [http://dru.eu/inflanty_pl.html Inflanty - A European Informational Website] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 8. oktobris, plkst. 12.37
Livonija (no lat. Livonia - angl. Livonia, vāc. Livland, kr. Ливония) - viduslaikos lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Baltijas valstu teritorijai (izņemot Lietuvu). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: Kurland (kr. Курляндия); Lifland (kr. Лифляндия) - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; Estland (kr. Эстляндия) - mūsdienu Ziemeļigaunija. Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" izspiež lokālie politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Baltija" u.c.
Komentāri
Avotos nosaukums fogurē sākot ar 1243. gadu, kad 1. oktobrī Rīgā sapulcējušies zemes kungi - Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapi, kā arī Teitoņu ordeņa lielmestrs, - noslēdza savstarpējās draudzības un sadarbības līgumu. Līdz 1255. gadam te nostabilizējās kā piecu valstu - Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapijas, kā arī Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapiju - savienība. Šī iemesla dēļ XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pamatpazīmes).
Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.).
Literatūra
- Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
