Atšķirības starp "Dragūni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m ()
m ()
8. rindiņa: 8. rindiņa:
 
Attēls:Dragoon_rus_1710.jpg|Krievija (1710.)
 
Attēls:Dragoon_rus_1710.jpg|Krievija (1710.)
 
Attēls:Dragoon_rus_1756-1761.JPG|Krievija (1756.-1761.)
 
Attēls:Dragoon_rus_1756-1761.JPG|Krievija (1756.-1761.)
 +
Attēls:Dragoner_Austria_1798.jpg|Austrija (1798.)
 
Attēls:Dragoner_Sachsen_Sauerweid_Tafel21.jpg|Saksija (1810.)
 
Attēls:Dragoner_Sachsen_Sauerweid_Tafel21.jpg|Saksija (1810.)
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>

Versija, kas saglabāta 2010. gada 5. augusts, plkst. 17.43

franču dragūni (1815.)

Dragūni (no fr. dragon - drakons; angl. dragoons, vāc. Dragoner, kr. драгуны) - vidējās kavalērijas paveids vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, kur karavīri piedalījās karadarbībā gan kā jātnieki, gan kājnieku ierindā, atkarībā no nepieciešamības. Izveidojās Francijā XVI gs., kur tā dēvēja kājniekus, kas uz kaujas lauku devās zirgos, bet pirms kaujas nokāpa no tiem. Nosaukums, iespējams, cēlies no dragonas - īsās musketes. XVII gs. pirmajā pusē sāka piedalīties karadarībā arī kā kavalērija. Atkarībā no laika un zemes, klasiskais dragūns bija bruņots ar pīķi, palašu un šaujamieročiem (pistoļu pāris, muskete, vēlāk karabīne vai šautene). Krievijas impērijā kopš 1712. gada kalpoja arī kā iekšlietu karaspēks, pildot policejiskas funkcijas (soda ekspedīcijas, nemieru apspiešana, apsardze u.tml.), bet kā kavalērijas veids likvidēts 1918. gadā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu