Atšķirības starp "Ulāni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Ulan.jpg|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Ulan.jpg|right|thumb|200px|]]
'''Ulāni''' (no tjurku ''ulan'' - jaunais) - vieglās [[kavalērija]]s kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ''ulānu'' bruņojumā ietilpa pīķis un zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un [[karabīne]]. Kā pastāvīgs jātnieku veids tika izveidots XVI gs. ieviests [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] ([[Zelta orda|Zelta ordā]] par ''ulāniem'' dēvēja tos [[Hans|hana]] dzimtas radinieku līnu pārstāvjus, kas nevarēja pretendēt uz troni - daudzi šie mongoļu aristokrāti devās karadienestā uz [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvu]]) u.c. Centrāleiropas zemju armijās ([[Krievijas impērija]]s kavalērijā ''ulāni'' pastāvēja laikā no 1803. līdz 1918. gadam).
+
'''Ulāni''' (no tjurku ''оğlan'' - jaunais; pol. ''ułan'') - vieglās [[kavalērija]]s kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ''ulānu'' bruņojumā ietilpa ar vimpeli rotāts pīķis, zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un [[karabīne]]. Raksturīga [[uniforma]]s sastāvdaļa bija [[ulanka]] - [[ķivere]] ar kvadrātveida virsmu (no tatāru cepures parauga). Izcelsme ir no [[mongoļu armija]]s, kur "jaunākā aristokrātija" veidoja vidējo kavalēriju (vēlāk daudzi jaunie mongoļu aristokrāti no [[Zelta orda]]s devās karadienestā uz [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvu]]) - bruņojumā zobens vai karavāle, kā arī pīķis ar zirga astes pušķi vai vimpeli pie asmeņa. Kā iregulārs vieglās kavalērijas veids tika XVI gs. ieviests [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]]. XVIII gs. ''ulānu'' pulki tika izveidoti Prūsijā un Austrijā, bet gadsimtu mijā arī Francijā. [[Krievijas impērija]]s kavalērijā ''ulānu'' pulki tika izveidotio 1803. gadā, 1882. gadā tie (izņemot 2 [[gvarde]]s) tika pārveidoti par [[Dragūni|dragūnu]] pulkiem, taču 1907. gadā atjaunoti kā atsevišķa kavalērijas kategorija (1914. gadā Krievijas armijā bija 2 gvardes un 17 armijas ''ulānu''pulki''), līdz likvidēti 1918. gadā.
  
 
Skat. arī [[voltižieri]]
 
Skat. arī [[voltižieri]]
10. rindiņa: 10. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article113920.html Значение слова "Уланы" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://www.kodges.ru/73775-gusary-i-ulany.-kavaleriya-rossijskoj-armii.html Введенский Г. Гусары и уланы. Кавалерия Российской армии.]
 
* [http://www.kodges.ru/73775-gusary-i-ulany.-kavaleriya-rossijskoj-armii.html Введенский Г. Гусары и уланы. Кавалерия Российской армии.]
 
* [http://www.kodges.ru/47324-novyj-soldat-202.-draguny-i-ulany-napoleona.html Драгуны и уланы Наполеона. // Новый солдат №202]
 
* [http://www.kodges.ru/47324-novyj-soldat-202.-draguny-i-ulany-napoleona.html Драгуны и уланы Наполеона. // Новый солдат №202]
  
 
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]
 
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. augusts, plkst. 08.58

Ulāni (no tjurku оğlan - jaunais; pol. ułan) - vieglās kavalērijas kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ulānu bruņojumā ietilpa ar vimpeli rotāts pīķis, zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un karabīne. Raksturīga uniformas sastāvdaļa bija ulanka - ķivere ar kvadrātveida virsmu (no tatāru cepures parauga). Izcelsme ir no mongoļu armijas, kur "jaunākā aristokrātija" veidoja vidējo kavalēriju (vēlāk daudzi jaunie mongoļu aristokrāti no Zelta ordas devās karadienestā uz Lietuvu) - bruņojumā zobens vai karavāle, kā arī pīķis ar zirga astes pušķi vai vimpeli pie asmeņa. Kā iregulārs vieglās kavalērijas veids tika XVI gs. ieviests Žečpospoļitā. XVIII gs. ulānu pulki tika izveidoti Prūsijā un Austrijā, bet gadsimtu mijā arī Francijā. Krievijas impērijas kavalērijā ulānu pulki tika izveidotio 1803. gadā, 1882. gadā tie (izņemot 2 gvardes) tika pārveidoti par dragūnu pulkiem, taču 1907. gadā atjaunoti kā atsevišķa kavalērijas kategorija (1914. gadā Krievijas armijā bija 2 gvardes un 17 armijas ulānupulki), līdz likvidēti 1918. gadā.

Skat. arī voltižieri

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu