Atšķirības starp "Alkselbante" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Aiguillette.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Aiguillette.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Akselbante''' (no vāc. ''Achsel'' - "plecs" un ''Band'' - "lenta, bante"; angl./fr. ''aiguillette'', vāc. ''Achselband'', kr. ''аксельбант'') - uz pleca nēsājams uniformas aksesuārs, kuru veido vienkāršas vai pītas auklas (zelta, sudraba virsniekiem, krāsainas - ierindniekiem) ar pušķiem vai konusveida uzgaļiem. Sākotnēji tika lietotas kā stiprinājums [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā (1618.-1648.) pleca [[portupeja]]s fiksācijai | + | '''Akselbante''' (no vāc. ''Achsel'' - "plecs" un ''Band'' - "lenta, bante"; angl./fr. ''aiguillette'', vāc. ''Achselband'', kr. ''аксельбант'') - uz pleca nēsājams uniformas aksesuārs, kuru veido vienkāršas vai pītas auklas (zelta, sudraba virsniekiem, krāsainas - ierindniekiem) ar pušķiem vai konusveida uzgaļiem. Sākotnēji tika lietotas kā stiprinājums [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā (1618.-1648.) pleca [[portupeja]]s fiksācijai. Tradicionāli Eiropas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] akselbantes valkā [[Adjutants|adjutanti]], [[Štābs|štāba]] [[Virsnieks|virsnieki]], [[žandarmi]], taču tās var būt arī konkrētas, parasti elitāras [[armija]]s vienības atšķirības zīme (angl./fr. ''fourragère''). Sākotnēji ''akselbante'' sastāvēja no pīta uzpleča, 2 cilpām un 2 galiem ar konusveida uzgaļiem no metāla, kas brīvi karājās. 1817. gadā uzplečus pārstāja lietot, bet pītās auklas stiprināja ar īpašu audekla saņēmēju, ko pie uniformas stiprināja zem [[epolete]]s. XX gs. sākumā ''akselbanti'' sāka novietot zem mundiera atloka (vai nu abas cilpas un auklas, vai tikai priekšējo pāri). Standartizējās arī nēsāšanas veids: virsējās cilpas un auklas galu sāka stiprināt pie otrās no augšas pogas, bet aizmugurējo cilpu un auklu sāka likt ap plecu, ļaujot tai brīvi karāties zem paduses. |
| − | |||
| − | Sākotnēji ''akselbante'' sastāvēja no pīta uzpleča, 2 cilpām un 2 galiem ar konusveida uzgaļiem no metāla, kas brīvi karājās. 1817. gadā | ||
[[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kā uniformas aksesuārs ieviesta 1762. gadā kā visu pakāpju adjutantu, [[Imperators|imperatora]] [[svīta]]s locekļu, ģenerālštāba locekļu, kara topogrāfu, lauka [[Jēgeri|jēgeru]] korpusa un atsevišķā [[Žandarmi|žandarmu]] korpusa atšķirības zīme. [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] akselbantes nēsāja adjutanti, akselbantes bez uzgaļiem piešķīra kā atšķirības zīmi par noteiktu punktu skaita iegūšanu šaušanas un attāluma noteikšanas sacensībās. Mūsdienu NBS akselbante ir prezidenta adjutanta atšķirības zīme. Sarkana akselbante ir Militārās policijas tērpa sastāvdaļa, balta akselbante – Štāba bataljona parādes tērpa sastāvdaļa. | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kā uniformas aksesuārs ieviesta 1762. gadā kā visu pakāpju adjutantu, [[Imperators|imperatora]] [[svīta]]s locekļu, ģenerālštāba locekļu, kara topogrāfu, lauka [[Jēgeri|jēgeru]] korpusa un atsevišķā [[Žandarmi|žandarmu]] korpusa atšķirības zīme. [[Latvijas armija|Latvijas armijā]] akselbantes nēsāja adjutanti, akselbantes bez uzgaļiem piešķīra kā atšķirības zīmi par noteiktu punktu skaita iegūšanu šaušanas un attāluma noteikšanas sacensībās. Mūsdienu NBS akselbante ir prezidenta adjutanta atšķirības zīme. Sarkana akselbante ir Militārās policijas tērpa sastāvdaļa, balta akselbante – Štāba bataljona parādes tērpa sastāvdaļa. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. augusts, plkst. 07.00
Akselbante (no vāc. Achsel - "plecs" un Band - "lenta, bante"; angl./fr. aiguillette, vāc. Achselband, kr. аксельбант) - uz pleca nēsājams uniformas aksesuārs, kuru veido vienkāršas vai pītas auklas (zelta, sudraba virsniekiem, krāsainas - ierindniekiem) ar pušķiem vai konusveida uzgaļiem. Sākotnēji tika lietotas kā stiprinājums Trīsdesmitgadu kara laikā (1618.-1648.) pleca portupejas fiksācijai. Tradicionāli Eiropas valstu bruņotajos spēkos akselbantes valkā adjutanti, štāba virsnieki, žandarmi, taču tās var būt arī konkrētas, parasti elitāras armijas vienības atšķirības zīme (angl./fr. fourragère). Sākotnēji akselbante sastāvēja no pīta uzpleča, 2 cilpām un 2 galiem ar konusveida uzgaļiem no metāla, kas brīvi karājās. 1817. gadā uzplečus pārstāja lietot, bet pītās auklas stiprināja ar īpašu audekla saņēmēju, ko pie uniformas stiprināja zem epoletes. XX gs. sākumā akselbanti sāka novietot zem mundiera atloka (vai nu abas cilpas un auklas, vai tikai priekšējo pāri). Standartizējās arī nēsāšanas veids: virsējās cilpas un auklas galu sāka stiprināt pie otrās no augšas pogas, bet aizmugurējo cilpu un auklu sāka likt ap plecu, ļaujot tai brīvi karāties zem paduses.
Krievijas impērijā kā uniformas aksesuārs ieviesta 1762. gadā kā visu pakāpju adjutantu, imperatora svītas locekļu, ģenerālštāba locekļu, kara topogrāfu, lauka jēgeru korpusa un atsevišķā žandarmu korpusa atšķirības zīme. Latvijas armijā akselbantes nēsāja adjutanti, akselbantes bez uzgaļiem piešķīra kā atšķirības zīmi par noteiktu punktu skaita iegūšanu šaušanas un attāluma noteikšanas sacensībās. Mūsdienu NBS akselbante ir prezidenta adjutanta atšķirības zīme. Sarkana akselbante ir Militārās policijas tērpa sastāvdaļa, balta akselbante – Štāba bataljona parādes tērpa sastāvdaļa.
Skat arī: etiškete
© Ozols M.
Literatūra par šo tēmu
- Svešvārdu vārdnīca. - Norden: Rīga, 1996., 29. lpp.
- Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 17-18
