Jēgeri

Vidzemes jēgers (1813.)

Jēgeri (no vāc. Jäger - mednieks, šāvējs) - vieglie strēlnieki dažu C-Austrumeiropas valstu bruņotajos spēkos XVIII-XX gs., kuru uzdevums bija izlūkošana un diversijas.

Kā pastāvīgas īpaši apmācītu strēlnieku vienības izveidojās Septiņgadu kara laikā (1756.-1763.) Prūsijas karalistes armijā (lai gan pirmo reizi šis apzīmējums lietots jau Brandenburgas armijā 1674. gadā). Komplektējās no labākajiem šāvējiem (visbiežāk mežsargiem, mežziņu palīgiem, to dēliem), kas kaujas laukā darbojās izvērstā ierindā, varēja veikt uzdevumus mežainā un šķēršļotā apvidū, veikt izlūkgājienus pretinieka kontrolētajā teritorijā, diversijas aktus. Amunīcija tika īpaši atvieglota, lai palielinātu jēgeru mobilitāti: špagu vietā pie sāniem bija durklis, bet vienīgais ierocis vītņu muskete (vēlāk karabīne); smagās grenadieru somas nomainīja ar daudz vieglākajām musketieru somām, no cepurēm noņemtas treses, aprīkojumā vairs neietilpa teltis. 1765. gadā jēgerus kā pastāvīgu ieroču šķiru ieviesa Krievijas impērijas armijā (1769. gadā visos pulkos arī jēgeru vienības), 1808. gadā - Austrijas armijā. XVIII-XIX gs. mijā ieviesa arī vieglās kavalērijas jēgeru vienības. XIX gs. otrajā pusē līdz ar kājnieku taktikas izmaiņām jēgeru pulkus iekļāva parastajās kājnieku daļās, atstājot tikai mazas vienības īpašiem uzdevumiem.

Latvijas vēsturē savas pēdas 1. Pasaules kara laikā atstājuši t.s. Somijas jēgeru pulks (sākotnēji Prūsijas 27. karaliskais somu jēgeru bataljons) - no Somijas uz Vācijas impēriju aizbēgušie somu brīvprātīgie, kas izveidoja savu vienību, kas cīnījās Vācijas spēku sastāvā pret Krievijas impēriju, bet pēc tam piedalījās pilsoņu karā Krievijā, cīņās par Somijas neatkarību.

Skat. arī voltižieri

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Jēgeri

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt