Atšķirības starp "Teozofija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Teozofija''' (gr. ''theos'' - dievs, ''sophia'' - gudrība) - XIX gs. izveidota [[Okultisms|okultiska]] mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīviām atziņām, kas ņemtas no visdažādākajām reliģijām un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām hipotēzēm. | + | '''Teozofija''' (gr. ''theos'' - dievs, ''sophia'' - gudrība) - XIX gs. izveidota [[Okultisms|okultiska]] mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīviām atziņām, kas ņemtas no visdažādākajām reliģijām un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām hipotēzēm. Pamatideja ir par diženu garīgu būtņu hierarhiju, tā dēvēto Lielo Balto Brālību, kuras vadība mitinoties Tibetā. Lielie Skolotāji esot līdz galam pilnveidojušas dvēseles, kas atsvabinājušās no karmas likumiem un palīdzot cilvēcei iet gara evolūcijas ceļu. Augstāk par "skolotājiem" garīgo būtņu hierarhijā stāv Maitreija. Viņš, ja nepieciešams, iemiesojas cilvēka ķermenī. Jēzus Kristus ir bijis viens no Maitreijas iemiesojumiem. |
== Ieteicamā literatūra == | == Ieteicamā literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. augusts, plkst. 08.37
Teozofija (gr. theos - dievs, sophia - gudrība) - XIX gs. izveidota okultiska mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīviām atziņām, kas ņemtas no visdažādākajām reliģijām un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām hipotēzēm. Pamatideja ir par diženu garīgu būtņu hierarhiju, tā dēvēto Lielo Balto Brālību, kuras vadība mitinoties Tibetā. Lielie Skolotāji esot līdz galam pilnveidojušas dvēseles, kas atsvabinājušās no karmas likumiem un palīdzot cilvēcei iet gara evolūcijas ceļu. Augstāk par "skolotājiem" garīgo būtņu hierarhijā stāv Maitreija. Viņš, ja nepieciešams, iemiesojas cilvēka ķermenī. Jēzus Kristus ir bijis viens no Maitreijas iemiesojumiem.
Ieteicamā literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 338. lpp.
