Atšķirības starp "Orfisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Orfisms''' - atkarībā no konteksta: | '''Orfisms''' - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' [[Maniheisms|maniheistisks]] savdabīgs [[Dionīss|Dionīsa]] kulta paveids, [[herēze]] [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] radies aptuveni VI gs. p.m.ē. Rituāli un ideoloģiskais pamats tika nemts no dziesmām un poēmām, kuras tika piedēvētas mītiskajam dziesminiekam [[Orfejs|Orfejam]]. Izteikti nāves un augšāmcelšanās rituāli. Duālisma koncepcija. Postulēja, ka cilvēkā apvienoti divi pirmsākumi: labais - dionīsiskais, un ļaunais - titāniskais. Noliedza dzīvi, saistot to ar ciešanām un negācijām, cilvēka ķermeni uztvēra kā ieslodzījuma vietu, kurā ieslēgta no svētlaimīgās viņpasaules izraidītā dvēsele. Tikai nīcīgajam ķermeni mirstot, nemirstīgajai dvēselei esot iespēja atbrīvot dionīsisko sevī no šīs pasaules važām, no titāniskā. Sadzīves īpatnība bija atteikšanās uzturā lietot pupas, olas un gaļu. Īpaši izplatīts [[Vergi|vergu]] un izputējušo zemkopju vidū. Visai tieša ''orfisma'' ietekme pēc šīs sektas iznīkšanas, vērojama [[Pitagorisms|pitagorismā]]. | + | * '''1.''' [[Maniheisms|maniheistisks]] savdabīgs [[Dionīss|Dionīsa]] kulta paveids, [[herēze]] [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] radies aptuveni VI gs. p.m.ē. Rituāli un ideoloģiskais pamats tika nemts no dziesmām un poēmām, kuras tika piedēvētas mītiskajam dziesminiekam [[Orfejs|Orfejam]]. Izteikti nāves un augšāmcelšanās rituāli. Duālisma koncepcija, visai izteiktā opozīcijā klasiskajai sengrieķu Olimpa kosmogonijai. Postulēja, ka cilvēkā apvienoti divi pirmsākumi: labais - dionīsiskais, un ļaunais - titāniskais. Noliedza dzīvi, saistot to ar ciešanām un negācijām, cilvēka ķermeni uztvēra kā ieslodzījuma vietu, kurā ieslēgta no svētlaimīgās viņpasaules izraidītā dvēsele. Tikai nīcīgajam ķermeni mirstot, nemirstīgajai dvēselei esot iespēja atbrīvot dionīsisko sevī no šīs pasaules važām, no titāniskā. Sadzīves īpatnība bija atteikšanās uzturā lietot pupas, olas un gaļu. Īpaši izplatīts [[Vergi|vergu]] un izputējušo zemkopju vidū. Visai tieša ''orfisma'' ietekme pēc šīs sektas iznīkšanas, vērojama [[Pitagorisms|pitagorismā]]. |
* '''2.''' Orfisms (fr. ''orphisme'', no ''Orpһée'' - Orfejs) - Apolinēra dots apzīmējums stājglezniecības žanram Francijā XX gs. sākumā. | * '''2.''' Orfisms (fr. ''orphisme'', no ''Orpһée'' - Orfejs) - Apolinēra dots apzīmējums stājglezniecības žanram Francijā XX gs. sākumā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. augusts, plkst. 10.59
Orfisms - atkarībā no konteksta:
- 1. maniheistisks savdabīgs Dionīsa kulta paveids, herēze Senajā Grieķijā radies aptuveni VI gs. p.m.ē. Rituāli un ideoloģiskais pamats tika nemts no dziesmām un poēmām, kuras tika piedēvētas mītiskajam dziesminiekam Orfejam. Izteikti nāves un augšāmcelšanās rituāli. Duālisma koncepcija, visai izteiktā opozīcijā klasiskajai sengrieķu Olimpa kosmogonijai. Postulēja, ka cilvēkā apvienoti divi pirmsākumi: labais - dionīsiskais, un ļaunais - titāniskais. Noliedza dzīvi, saistot to ar ciešanām un negācijām, cilvēka ķermeni uztvēra kā ieslodzījuma vietu, kurā ieslēgta no svētlaimīgās viņpasaules izraidītā dvēsele. Tikai nīcīgajam ķermeni mirstot, nemirstīgajai dvēselei esot iespēja atbrīvot dionīsisko sevī no šīs pasaules važām, no titāniskā. Sadzīves īpatnība bija atteikšanās uzturā lietot pupas, olas un gaļu. Īpaši izplatīts vergu un izputējušo zemkopju vidū. Visai tieša orfisma ietekme pēc šīs sektas iznīkšanas, vērojama pitagorismā.
- 2. Orfisms (fr. orphisme, no Orpһée - Orfejs) - Apolinēra dots apzīmējums stājglezniecības žanram Francijā XX gs. sākumā.
Literatūra par šo tēmu
- Orfiķi. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 308. lpp.
- Грейвс Р. Мифы Древней Греции. - Москва, 1992;
- Русяева А.С. Орфизм и культ Диониса в Ольвии // Вестник Древней Истории. 1978. № 1
