Atšķirības starp "Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām
m ("Ketlers Vilhelms" pārdēvēju par "Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)") |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vilhelms Ketlers''' (''Wilhelm von Kettler'', 1574.-1640.) - otrais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz | + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |
| − | [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls | + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Fridrihs''' |
| − | Miris Kukulvas abatijā (Pomerānija) | + | |- |
| + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Friedrich_Kettler.jpg|200px]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Valda''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * 17.05.1587.-04.04.1617.<br> | ||
| + | hercogistes Zemgales daļā<br> | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sieva''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Sofija | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketlers Jēkabs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Jēkabs] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Karaliskais nams''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketleru dinastija]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | [[Ketlers Gothards]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Anna | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 20.06.1574. Mītavā | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 07.04.1640.<br /> Kulkuvā, Prūsijā | ||
| + | |} | ||
| + | |||
| + | '''Vilhelms Ketlers''' (''Wilhelm von Kettler'', 1574.-1640.) - otrais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] un hercogienes Annas jaunākais dēls. Pēc tēva nāves, 1587. gadā hercogisti sadalīja divās daļās, Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar sēdekli Kuldīgā, savukārt vecākais brālis [[Ketlers Fridrihs|Fridrihs]] saņēma valdījumā Zemgali. 1609. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju (''Sophie von Preußen''), kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu. Vilhelms pievienoja Kurzemei Grobiņas novadu (kā sievas pūru) un Piltenes novadu (par samaksu). Viņš interesējās par savas valsts saimniecību, nodibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga varu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Miris Kukulvas abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs. | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Viņa portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai 19. gadsimta beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas, kas bija palikusi izolēta no nežēlīgās modernizācijas tieksmēm uz cietzemes. Kādreiz Kurzemes hercogistei piederējusī sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu. | Viņa portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai 19. gadsimta beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas, kas bija palikusi izolēta no nežēlīgās modernizācijas tieksmēm uz cietzemes. Kādreiz Kurzemes hercogistei piederējusī sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 9. oktobris, plkst. 13.52
| |
| Valda |
hercogistes Zemgales daļā |
| Sieva | Sofija |
| Bērni | [[Ketlers Jēkabs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Jēkabs] |
| Karaliskais nams | Ketleru dinastija |
| Tēvs | |
| Māte | Anna |
| Dzimis | 20.06.1574. Mītavā |
| Miris | 07.04.1640. Kulkuvā, Prūsijā |
Vilhelms Ketlers (Wilhelm von Kettler, 1574.-1640.) - otrais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu) no 1587. gada 17. maija līdz 1514. gada 7. aprīlim. Gotharda Ketlera un hercogienes Annas jaunākais dēls. Pēc tēva nāves, 1587. gadā hercogisti sadalīja divās daļās, Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar sēdekli Kuldīgā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali. 1609. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju (Sophie von Preußen), kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu. Vilhelms pievienoja Kurzemei Grobiņas novadu (kā sievas pūru) un Piltenes novadu (par samaksu). Viņš interesējās par savas valsts saimniecību, nodibināja dzelzs rūpniecību Kuldīgas apkārtnē (Turlavā), būvēja kuģus, ar kuriem eksportēja rūpniecības un lauksaimniecības ražojumus. 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga varu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Miris Kukulvas abatijā (Pomerānija). Viņa dēls, Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Kurzemi, kur tās 1643. gada 23. februārī tika pārapbedītas hercogu kapenēs.
Komentāri
Viņa portrets visā augumā (1615.), kas tagad atrodas Rundāles pilī, vispār ir vienīgais oriģinālportrets, kas Latvijā saglabājies no Ketleru nama hercogiem. Portrets tikai 19. gadsimta beigās tika atvests uz Rīgu no Roņu salas baznīcas, kas bija palikusi izolēta no nežēlīgās modernizācijas tieksmēm uz cietzemes. Kādreiz Kurzemes hercogistei piederējusī sala bija hercoga Vilhelma īpašas intereses objekts. Roņu salas baznīcā joprojām ir hercoga un viņa sievas Sofijas ģerboņi, kas kādreiz ietilpuši komplektā ar portretu.
