Atšķirības starp "Landtāgs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Landtāgs''' (vāc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena"; kr. ''ландтаг'') - abu valdošo [[Kārta|kārtu]] ([[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s) vēlētu pārstāvju sapulce, pārstāvniecības institūcija. Atkarībā no konteksta:
+
'''Landtāgs''' (vc. ''Landtag'' no ''die Land'' – "zeme", ''der Tag'' – "diena"; kr. ''ландтаг'') - kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk augstāko [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce viduslaikos vācu zemēs. Vēlāa augstāko [[Kārta|kārtu]] pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos [[province]]s likumdošanas sapulce, [[parlaments]]. [[Livonija|Livonijā]] laikā no 1419. līdz 1561. gadam gana regulāri tika sasaukts [[Livonijas landtāgs]], bet. kopš 1562. gada darbojās atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]], [[Kurzemes landtāgs]], [[Pārdaugavas hercogistes landtāgs]] un [[Piltenes landtāgs]]. XIX-XX gs. mijā [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti.
−
* '''1.''' Kopš XIII gs. [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce, vēlāk augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce viduslaikos vācu zemēs.  
 
−
* '''2.''' Augstākā pašpārvaldes iestāde vairākās vācu zemēs vai pilsētās XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos [[province]]s likumdošanas sapulce, [[parlaments]].
 
−
* '''3.''' [[Livonija|Livonijā]] kopš XV gs. pirmās puses Livonijas zemju (valstu un lielāko pilsētu) pārstāvju diezgan regulāra kopsapulce - [[Livonijas landtāgs]], - savstarpējo strīdu risināšanai, saimniecisko attiecību kārtošanai, kā arī dažkārt kopīgas ārpolitikas īstenošanai. Kopš 1562. g. Livonijā atsevišķi [[Vidzemes landtāgs]] un [[Kurzemes landtāgs]]. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijai 1710. gadā ''landtāgs'' turpināja pastāvēt kā kārtu sapulce ar vietēja rakstura likumdošanas tiesībām, taču tā lēmumi stājās spēkā tikai pēc imperatora akcepta. XIX gs. [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ''landtāgi'' tika likvidēti.
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. oktobris, plkst. 06.12

Landtāgs (vc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "diena"; kr. ландтаг) - kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk augstāko kārtu pārstāvniecības sapulce viduslaikos vācu zemēs. Vēlāa augstāko kārtu pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs XVI-XVIII gs. Jaunākajos laikos provinces likumdošanas sapulce, parlaments. Livonijā laikā no 1419. līdz 1561. gadam gana regulāri tika sasaukts Livonijas landtāgs, bet. kopš 1562. gada darbojās atsevišķi Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs un Piltenes landtāgs. XIX-XX gs. mijā Baltijas provincēs landtāgi tika likvidēti.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138. lpp.
  • Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
  • Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Landtāgs&oldid=28100"