Atšķirības starp "Eksistenciālisms" versijām

Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.12

Eksistenciālisms (no lat. existentia – pastāvēšana, eksistence; vāc. Existentialismus, angl. existentialism, fr. l'existentialisme, kr. экзистенциализм) – filosofijas virziens, kas nostājas gan pret metafizisko ideālismu, gan pret zinātnisko racionālismu (pievēršas brīvā indivīda esamībai vai eksistencei absurdā jeb bezjēdzīgā pasaulē) un kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci. Viens no filosofiskajiem virzieniem, kas iezīmē universālu Rietumu kultūras paradigmu maiņu, kura norisinās kā pāreja no klasiskās racionālisma ar tam raksturīgo monoloģisko domāšanas formu uz postklasisko filosofiju un dialoģiskām domāšana formām. Saknes rodamas XIX gadsimta kultūrā (Nīče, Kirkegors, Dostojevskis). Pastāv sakarība starp “dzīves filosofiju” un eksistenciālismu – piemēram, G. Zimmels, grāfs Jorks fon Vanterburgs, kā arī fenomenoloģisko filosofiju pārstāvis Huserls. Noformējās Vācijā pēc 1. Pasaules kara, izplatījās arī Francijā (pēc 2. Pasaules kara - arī citur Eiropā un Ziemeļamerikā). Pirmais terminu "eksistenciālisms" sāka lietot neokantietis Heinemanis (1929.). Ietekmējis ekspresionismu mākslā un literatūrā, ar pasauli postimpresionistu skatījumā – K. M. Kilke. Divi iekšējie pamatstrāvojumi: kristīgais jeb "reliģiskais" (Marsels, Jasperss, Berdjajevs, Bubers, Tillihs u.c.) un ateistiskais eksistenciālisms (Heidegers, Sartrs, Kamī u.c.). Pazīstamākie pārstāvji Vācijā ir M. Heidegers un K. Jaspers, Francijā – G. Marsels, Ž.P. Sartrs, A. Kamī u.c., Itālijā - E. Pači, N. Abamjano, ASV – V. Barets, V. Lourijs. Pamatā ir ideja, ka racionālās domāšanas galvenais trūkums ir tās balstīšanās uz subjekta un objekta pretstata principu, t.i. pasaules iedalījumu divās sfērās - objektīvajā un subjektīvajā, - visu īstenību, arī cilvēku uzlūkojot tikai kā priekšmetu, kā "būtību", kā kaut ko cilvēkam svešu. Patiesībā filosofijai par izejas punktu jāņem subjekta un objekta vienība, kas iemiesota "eksistencē", t.i. iracionālā realitātē. Cilvēkam, lai tas varētu sevi apzināties kā "eksistenci", ir jāatrodas "robežsituācijā" (piemēram, nāves priekšā). Tad tiek atmests viss liekais, nosacītais, pasaule kļūst "intīmi tuva". Patiesā metode, kā izzināt "eksistences" pasauli jeb tajā iedziļināties, ir intuīcija ("eksistenciālā pieredze" Marsela filosofijā, "saprašana" Heidegera sistēmā, "eksistenciālā atskāršana" Jaspersa koncepcijā), ko zināmā mērā far uzskatīt par iracionāli traktētu Huserla fenomenoloģisko metodi. Svarīgu vietu eksistenciālismā ieņem brīvības problēmas izvirzīšana un risināšana (brīvība kā iespēja izvēlēties vienu no daudzajām iespējamībām).

Literatūra

• Svešvārdu vārdnīca - Norden: Rīga, 1996., 190. lpp.
• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 100. lpp.
• Bēringers, H. Kas ir filozofija? – Lielvārds: Lielvārde, 1995.
• Jasperss, K. Ievads filozofijā. – Zvaigzne ABC: Rīga, 2003.
• Kūle, M., Kūlis, R. Filosofija. – Burtnieks: Rīga, 1996. – 23.–28. lpp.
• Lauksmans, F. Filozofijas ABC. – Alberts XII: Rīga, 1999.
• Megi, B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC: Rīga, 2000.
• Šmids, V. Skaista dzīve? – Zvaigzne ABC: Rīga, 2002.
• Šuvajevs, I. Filozofija. Saruna par filozofiju. – Zvaigzne ABC: Rīga, 1999.
• Sartrs, Ž. P. Eksistenciālisms ir humānisms. // Grāmata. – 1992.

• Existentialism. / Robert C. Solomon (ed.) - Oxford University Press, New York, 2005, ISBN 0-19-517463-1
• Dictionary of existentialism. / Haim Gordon (ed.) - Fitzroy Dearborn, London, 1999, ISBN 1-57958-167-6
• Sartre and existentialism. Philosophy, politics, ethics, the psyche, literature, and aesthetics. / William L. McBride (ed.) - Bisher 8 Bde. Garland, New York, 1997
• Appignanesi Richard and Oscar Zarate. Introducing Existentialism. - Icon Books: Cambridge, 2001, ISBN 1-84046-266-3
• Cooper David E. Existentialism: A Reconstruction. - Blackwell, Oxford, 1999, ISBN 0-631-21322-8
• Basic Writings of Existentialism. / Marino, Gordon (ed.) - Modern Library, New York, 2004, ISBN 0-375-75989-1
• Existentialism (2nd ed. ed.). / Solomon, Robert C. (ed.) - Oxford University Press, New York, 2005, ISBN 0-19-517463-1

• Hans-Martin Schönherr-Mann. Sartre. Philosophie als Lebensform. - Beck, München, 2005, ISBN 3-406-51138-4
• Literarische Diskurse des Existentialismus. / Helene Harth; Volker Roloff (ed.) - Stauffenburg, Tübingen, 1986, ISBN 3-923721-55-2
• Wilhelm Antonius Maria Luijpen. Existentielle Phänomenologie. Eine Einführung. - Manz, München, 1971, ISBN 3-7863-0135-2
• Helmut Fahrenbach. Existenzphilosophie und Ethik. - Vittorio Klostermann, Frankfurt am Main, 1970
• Leo Pollmann. Sartre und Camus. Literatur der Existenz. - Kohlhammer, Stuttgart, 1967
• Nicola Abbagnano. Philosophie des menschlichen Konflikts. Eine Einführung in den Existentialismus. - Rowohlt, Hamburg, 1957

Resursi internetā par šo tēmu

• Pārmaiņas pasaules uzskatā XX gs..
• Žans Pols Sartrs. Eksistenciālisms ir humānisms.
• Aleksandra Mika. Cilvēka būtība Sartra darbā "Eksistenciālisms ir humānisms"

• Existentialism - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Existentialism - MSN Encyclopedia Article
• Existentialism and Phenomenology, at EpistemeLinks, maintained by Thomas Ryan Stone
• Andrewshin V. Existential & humanistic psychology
• Society for Existential Analysis (SEA)
• SYM·PO·SI·A - the online philosophy journal.
• The Existential Primer. A Guide to Nothing in Particular.
• Sartre Jean-Paul. Existentialism Is a Humanism.
• Rose, Eugene (Fr. Seraphim). Nihilism: The Root of the Revolution of the Modern Age. / The Augustine Club at Columbia University

• Лукач Г. Экзистенциализм. / Перевод с немецкого и примечания И А. Болдырева. Перевод выполнен в 2004 г. по изданию: Lukas G. Der Existentialismus // Existentialismus oder Maixismus? Aufbau Verbag. Berlin, 1951. S. 33-57.
• Сартр Ж.П. Экзистенциализм - это гуманизм. / Сумерки богов. - Политиздат, Москва, 1989. - С. 319-344.
• Экзистенциализм - RIN.ru