Atšķirības starp "Proletāriskais internacionālisms" versijām

Pašreizējā versija, 2010. gada 17. novembris, plkst. 13.43

Proletāriskais internacionālisms (an. proletarian internationalism, vc. Proletarischer internationalismus, kr. пролетарский интернационализм) - marksistisma ideoloģijas daļa, kuras pamatideja bija izteikta lozungā "Visu zemju proletārieši, savienojaties!". Cīņā par cociālo taisnīgumu primārais ir vispārējais taisnīgums, bet nacionālās intereses tam jāpakārto, jo kapitālisms ir globāls, tieksme gūt pēc iespējas lielāku peļņu uz citu rēķina esot globāla, brīvo tirgu neierobežo valstu robežas, bet transnacionālās megakompānijas daudzviet pat kontrolē šīs robežas un pakļauj valstu politiku saviem mērķiem. Līdz ar to galvenais taisnīguma ienaidnieks ir kapitālisms kā tāds, ne tikai pašmāju "oligarhi", un tāpēc strādniecībai jāaizmirst nacionālās nesaskaņas un jādarbojas kopīgi, jo mērķis visiem ir viens. Pamatojoties šajā ideoloģijā, strādniecības vidē lielā mērā tika samazinātas ksenofobiskās tendences. PSKP to izmantoja, lai apkarotu politiskā nacionālisma tendences PSRS mazākumtautu vidū un savu satelītvalstu morālai piesaistei, bet marksisma kritiķi savukārt izmantoja, lai piedēvētu marksismam nacionālo vērtību ignorēšanu kā tādu.

Skat. arī proletariāts, internacionāle

Literatūra par šo tēmu

• Proletāriskais internacionālisms. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 345. lpp.

• Götz Briefs. Das gewerbliche Proletariat. In: Grundriss der Sozialökonomik, IX. Abteilung. Das soziale System des Kapitalismus, 1. Teil, S. 142-240, Tübingen 1926.
• Werner Conze. Vom 'Pöbel' zum 'Proletariat'. Sozialgeschichtliche Voraussetzungen für den Sozialismus in Deutschland. In: Hans-Ulrich Wehler (Hrsg.), Moderne deutsche Sozialgeschichte, Köln 1973.
• Peter Decker, Konrad Hecker. Das Proletariat. Politisch emanzipiert – Sozial diszipliniert – Global ausgenutzt – Nationalistisch verdorben – Die große Karriere der lohnarbeitenden Klasse kommt an ihr gerechtes Ende. GegenStandpunkt Verlag, München 2002 ISBN 3-929211-05-X
• Marianne Feuersenger (Hrsg.). Gibt es noch ein Proletariat? (U.a. mit einem Beitrag von Walter Dirks.) Europäische Verlagsanstalt, Frankfurt am Main 1962.
• Karl Heinz Roth. Die neuen Klassenverhältnisse und die Perspektive der Linken - Schwächen und Stärken eines überfälligen Diskussionsvorschlags. In: Ders., (Hg.) Die Wiederkehr der Proletarität. Dokumentation der Debatte, Köln, 1994
• Chris Harman. Workers of the World – Die Arbeiterklasse im 21. Jahrhundert. Übersetzung aus dem Englischen von Thomas Walter. Edition aurora, Frankfurt am Main. ISBN 3-934536-08-5
• Michael Vester. Die Entstehung des Proletariats als Lernprozeß. Die Entstehung antikapitalistischer Theorie und Praxis in England 1792-1848. Frankfurt a. M. 1970

• Edward P. Thompson. Die Entstehung der englischen Arbeiterklasse. 2 Bände, Frankfurt a. M. 1987. Original: The Making of the English Working Class (1963, Neudruck als Penguin Book, 1980

Resursi internetā par šo tēmu

• A critique of "workerism" with a Marxian definition of proletariat

• Пролетарский интернационализм. // Словари и энциклопедии на Академике
• Строев С.А. Пролетарский интернационализм и национальные интересы в марксизме.
• Майданов И.И. Пролетарский интернационализм в организации и деятельности ЧК Белоруссии (1918 - 1921 гг.)