Atšķirības starp "Fadzja" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (7 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Fadzja''' jeb '''likumziņu skola''' (ķīn. 法家, piņj. ''fǎjiā''; angl. ''legalists, legisme, legalism, school of law'', vāc. ''Legalismus, Gesetzesschule'', fr. ''légisme'', kr. ''легизм, законники'') - viens no galvenajiem ideoloģiskajiem strāvojumiem [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], kura idejas bija visu turpmāko impēriju, ieskaitot pat [[Ķīnas Tautas Republika|ĶTR]] valdīšanas principu, kā arī jurisprudences pamatā. Zināmākie pārstāvji ir Šans Jans (IV gs.p.m.ē.), Haņs | + | '''Fadzja''' jeb '''legistu''', '''likumziņu skola''' (ķīn. 法家, piņj. ''fǎjiā''; angl. ''legalists, legisme, legalism, school of law'', vāc. ''Legalismus, Gesetzesschule'', fr. ''légisme'', kr. ''легизм, законники'') - viens no galvenajiem ideoloģiskajiem strāvojumiem [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], kura idejas bija visu turpmāko impēriju, ieskaitot pat [[Ķīnas Tautas Republika|ĶTR]] valdīšanas principu, kā arī jurisprudences pamatā. Zināmākie pārstāvji ir [[Šans Jans]] (IV gs.p.m.ē.), [[Haņs Feidzi]] un [[Li Si]] (III gs.p.m.ē.), [[Lo Guaņdžuns]] (XIV gs.) u.c. Par svarīgāko cilvēku labklājības nodrošināšanā uzskatīja taisnīgus likumus un cilvēku vienlīdzību likuma priekšā (no kā izrietēja amatu un titulu piešķiršana pēc spējām, nevis pēc izcelsmes utt.). Veicināja valsts centralizāciju, viņuprāt netaisnīgu paražu izskaušanu u.c. reformas. ''Fadzja'' eokonomisko un politisko uzskatu filosofisko pamatojumu deva Haņs Feidzi, postulējot, ka dabiskie likumi ([[dao]]) nosaka pasaules attīstību, tāpēc arī cilvēku sabiedrībā jābūt šādiem likumiem (法, ''[[fa]]''), kas kalpotu cilvēkiem par to rīcības kritērijiem. To nodrošina [[Debesu Dēls|Debesu Dēla]] vara (勢, ''shì'') un taisnīga pārvalde (術, ''shù''). |
| + | |||
| + | Skat. arī [[legisti]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 19. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
* [http://chinese.dsturgeon.net/text.pl?node=47087&if=en 法家 (fadzja teksti)] | * [http://chinese.dsturgeon.net/text.pl?node=47087&if=en 法家 (fadzja teksti)] | ||
---- | ---- | ||
| + | * [http://www.geocities.com/tokyo/springs/6339/Legalism.html Legalism - geocities.com] | ||
| + | * [http://www.wsu.edu/~dee/CHPHIL/LEGALISM.HTM Richard Hooker. Legalism. - Washington State University] | ||
* [http://www.worldfuturefund.org/wffmaster/Reading/China/China%20Legalism.htm Chinese Legalism: Documentary Materials and Ancient Totalitarianism - online texts, links and books.] | * [http://www.worldfuturefund.org/wffmaster/Reading/China/China%20Legalism.htm Chinese Legalism: Documentary Materials and Ancient Totalitarianism - online texts, links and books.] | ||
| + | * [http://www.san.beck.org/EC16-Legalism.html Sanderson Beck. Legalism, Qin Empire and Han Dynasty.] | ||
---- | ---- | ||
* [http://de.encarta.msn.com/encyclopedia_761579961/Legalismus.html Legalismus -Encyclopedia MSN Encarta] | * [http://de.encarta.msn.com/encyclopedia_761579961/Legalismus.html Legalismus -Encyclopedia MSN Encarta] | ||
| 35. rindiņa: | 40. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
| + | [[Kategorija:Filosofijas vēsture]] | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 26. novembris, plkst. 07.08
Fadzja jeb legistu, likumziņu skola (ķīn. 法家, piņj. fǎjiā; angl. legalists, legisme, legalism, school of law, vāc. Legalismus, Gesetzesschule, fr. légisme, kr. легизм, законники) - viens no galvenajiem ideoloģiskajiem strāvojumiem Senajā Ķīnā, kura idejas bija visu turpmāko impēriju, ieskaitot pat ĶTR valdīšanas principu, kā arī jurisprudences pamatā. Zināmākie pārstāvji ir Šans Jans (IV gs.p.m.ē.), Haņs Feidzi un Li Si (III gs.p.m.ē.), Lo Guaņdžuns (XIV gs.) u.c. Par svarīgāko cilvēku labklājības nodrošināšanā uzskatīja taisnīgus likumus un cilvēku vienlīdzību likuma priekšā (no kā izrietēja amatu un titulu piešķiršana pēc spējām, nevis pēc izcelsmes utt.). Veicināja valsts centralizāciju, viņuprāt netaisnīgu paražu izskaušanu u.c. reformas. Fadzja eokonomisko un politisko uzskatu filosofisko pamatojumu deva Haņs Feidzi, postulējot, ka dabiskie likumi (dao) nosaka pasaules attīstību, tāpēc arī cilvēku sabiedrībā jābūt šādiem likumiem (法, fa), kas kalpotu cilvēkiem par to rīcības kritērijiem. To nodrošina Debesu Dēla vara (勢, shì) un taisnīga pārvalde (術, shù).
Skat. arī legisti
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 116. lpp.
- Creel H.G. The Totalitarianism of the Legalists. // Chinese Thought from Confucius to Mao Tsê-tung. - University of Chicago Press: Chicago, 1953
- The Book of Lord Shang: A Classic of the Chinese School of Law. / Duyvendak, J.J.L., trans. - Probsthain: London, 1928
- Pu-hai, Shen. Appendix C: The Shen Pu-hai Fragments. // A Chinese Political Philosopher of the Fourth Century B.C. / Translated by Herrlee G. Creel. - University of Chicago Press: Chicago, 1974
- Han Fei Tzu: Basic Writings. / Watson, Burton, trans. - Columbia University Press: New York, 1964
- Die Kunst der Staatsführung: die Schriften des Meisters Han Fei. / aus dem Altchinesischen übersetzt von Wilmar Mögling - Kiepenheuer: Leipzig, 1994
- Переломов Л.С. Конфуцианство и легизм в политической истории Китая. - Москва,1981
Resursi internetā par šo tēmu
- Legalism - geocities.com
- Richard Hooker. Legalism. - Washington State University
- Chinese Legalism: Documentary Materials and Ancient Totalitarianism - online texts, links and books.
- Sanderson Beck. Legalism, Qin Empire and Han Dynasty.
- Legalismus -Encyclopedia MSN Encarta
- Florentina Hausknotz. Der Legalismus.
- Oskar Weggel. Chinesische Rechtsgeschichte.
- Фа-цзя (Школа Закона)
- Лекция 8: Древний Китай
- Фацзя - Словари и энциклопедии на Академике
- Переломов Л.С. Легизм (legisme, legalism)
- Лимарев В.Н. Законники - философская школа фа-цзя (легизм)
- Лисевич И.С. Сто цветов Древнего Китая. // Преподавание истории в школе, 1995, № 6. С. 2-8
- Периодизация китайской философии. // Мапельман В.М., Пенькова Е.М. История философии.
- Нерсесянц В.С. Политическая и правовая мысль в странах Древнего Востока
