Atšķirības starp "Legāts" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Legāts''' (lat. ''legatus'' - sūtnis) - atkarībā no konteksta: '''1.''' Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavadoņa vai [[province]]s pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā ''legāts'' bija [[Leģions Romā|leģiona]] komandieris, bet [[Principāts|principāta]] laikā - provinces vietvaldis. '''2.''' [[Pāvests|pāvesta]] iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. Atšķirībā no [[Nuncijs|nuncija]], ''legāta'' pilnvaru laiks beidzās līdz ar misijas izpildi. '''3.''' Legāts (''legatum'') [[ | + | '''Legāts''' (lat. ''legatus'' - sūtnis) - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai [[Romas valsts|Senās Romas valsts]] publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā ''legāts'' bija karavadoņa vai [[province]]s pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā ''legāts'' bija [[Leģions Romā|leģiona]] komandieris, bet [[Principāts|principāta]] laikā - provinces vietvaldis. | ||
| + | * '''2.''' [[Pāvests|pāvesta]] iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. Atšķirībā no [[Nuncijs|nuncija]], ''legāta'' pilnvaru laiks beidzās līdz ar misijas izpildi. | ||
| + | * '''3.''' Legāts (''legatum'') [[Romiešu tiesības|romiešu tiesībās]] īpašs blakus novēlējums [[Testaments|testamentā]], kur [[testators]] uzliek ieceltam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – ''legatāram'' (agrāk - ''legatārijam''). | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 27. novembris, plkst. 05.50
Legāts (lat. legatus - sūtnis) - atkarībā no konteksta:
- 1. Senāta sūtnis vai pilnvarotais polistiskas misijas veikšanai Senās Romas valsts publiskajās tiesībās. T.s. republikas laikā legāts bija karavadoņa vai provinces pārvaldnieka palīgs. Cēzara valdīšanas laikā legāts bija leģiona komandieris, bet principāta laikā - provinces vietvaldis.
- 2. pāvesta iecelts personiskais pārstāvis, sūtnis īpaša uzdevuma veikšanai. Atšķirībā no nuncija, legāta pilnvaru laiks beidzās līdz ar misijas izpildi.
- 3. Legāts (legatum) romiešu tiesībās īpašs blakus novēlējums testamentā, kur testators uzliek ieceltam mantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, noteiktu tiesību vai naudas summu par labu kādai personai – legatāram (agrāk - legatārijam).
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.
