Atšķirības starp "Prētoru tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m ("Prētora tiesības" pārdēvēju par "Prētoru tiesības")
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Prētoru tiesības''' jeb '''prētoriskās tiesības''' (''ius praetorium'') - privāttiesību sistēma [[Senā Roma|Romā]], II gs.p.m.ē. - II gs., kas bija spēkā paralēli [[Romas pilsoņu tiesības|pilsoņu tiesībām]] (''ius civile''). [[Maģistrāts|Maģistrāti]] (galvenokārt [[Prētors|prētori]]), kuru darbība bija saistīta ar tiesvedību ar saviem [[Edikts|ediktiem]] un tiesnešiem adresētajām formulām pielāgoja vecās [[Kvirītu tiesības|kvirītu tiesību]] normas jaunajiem sociālpolitiskajiem apstākļiem, papildināja ar jauniem privāttiesību institūtiem. Viss novecojušais, nederīgais ar laiku tika atmests. Pretrunu gadījumā starp pilsoņu tiesībām un ''prētoru tiesībām'', priekšroka tika dota pēdējām. II gs. vidū to attīstība apstājās, jo prētoru ediktu teksts tika fiksēts galīgā redakcijā. IV-V gs. abas tiesību sistēmas tuvinājās, līdz tika apvienotas Justiniāna kodifikācijā.
+
'''Prētoru tiesības''' jeb '''prētoriskās tiesības''' (''ius praetorium'') - privāttiesību sistēma [[Senā Roma|Romā]], II gs.p.m.ē. - II gs., kas bija spēkā paralēli [[Romas pilsoņu tiesības|pilsoņu tiesībām]] (''ius civile''). [[Maģistrāts|Maģistrāti]] (galvenokārt [[Prētors|prētori]]), kuru darbība bija saistīta ar tiesvedību ar saviem [[Edikts|ediktiem]] un tiesnešiem adresētajām formulām pielāgoja vecās [[Kvirītu tiesības|kvirītu tiesību]] normas jaunajiem sociālpolitiskajiem apstākļiem, papildināja ar jauniem privāttiesību institūtiem. Viss novecojušais, nederīgais ar laiku tika atmests. Pretrunu gadījumā starp pilsoņu tiesībām un ''prētoru tiesībām'', priekšroka tika dota pēdējām. II gs. vidū to attīstība apstājās, jo prētoru ediktu teksts tika fiksēts galīgā redakcijā. IV-V gs. abas tiesību sistēmas tuvinājās, līdz tika apvienotas [[Justiniāna kodifikācija|Justiniāna kodifikācijā]].
  
 
Skat. arī [[romiešu tiesības]]
 
Skat. arī [[romiešu tiesības]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 29. novembris, plkst. 07.31

Prētoru tiesības jeb prētoriskās tiesības (ius praetorium) - privāttiesību sistēma Romā, II gs.p.m.ē. - II gs., kas bija spēkā paralēli pilsoņu tiesībām (ius civile). Maģistrāti (galvenokārt prētori), kuru darbība bija saistīta ar tiesvedību ar saviem ediktiem un tiesnešiem adresētajām formulām pielāgoja vecās kvirītu tiesību normas jaunajiem sociālpolitiskajiem apstākļiem, papildināja ar jauniem privāttiesību institūtiem. Viss novecojušais, nederīgais ar laiku tika atmests. Pretrunu gadījumā starp pilsoņu tiesībām un prētoru tiesībām, priekšroka tika dota pēdējām. II gs. vidū to attīstība apstājās, jo prētoru ediktu teksts tika fiksēts galīgā redakcijā. IV-V gs. abas tiesību sistēmas tuvinājās, līdz tika apvienotas Justiniāna kodifikācijā.

Skat. arī romiešu tiesības

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 157. lpp.
  • Būmanis A. Romiešu tiesību chrestomatija. - Rīga, 1935.
  • Hartmanis. Romiešu tiesību vēsture. - Jelgava, 1935.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Rīga, 1977.
  • Rāta A. Latīņu valoda juristiem. - Rīga, 1991.
  • Kalniņš V. "Romiešu civiltiesību pamati. - (Rīga, 1977.) Zvaigzne ABC: Rīga, 2010. ISBN 978-9934-0-1198-6
  • Zemītis G. Ārvalstu valsts un tiesību vēsture. - Turība: Rīga, 2006. - 304 lpp.
  • Birziņa L. Romiešu tiesības. - Poligrāfists: Rīga, 1997. - 108 lpp.
  • Birziņa Līna. Romiešu tiesību vēsture : mācību līdzeklis - LR NAA: Rīga, 1996. - 86 lpp.
  • Bojārs, Juris. Politiskās stratēģijas māksla un demokrātija. -Zvaigzne ABC: Rīga, 2002. - 503 lpp.
  • Līsijs ((ap 445.-440.-ap 380.g.p.m.ē.). Tiesas runas : izlase. - Zvaigzne: Rīga, 1984. - 157 lpp.
  • No romiešu tiesībām līdz Hāgas konvencijām : senatora Augusta Lēbera juridiskie atzinumi (1909-1939) / sast. Dītrihs A.Lēbers (Loeber). - LU: Rīga, 2004. - 520 lpp. ISBN 9984-643-68-9

  • Jonston D. Roman Law in Context. - Cambridge University Press, 1999
  • Stein P. Roman Law in European History. - Cambridge University Press, 1999
  • Watson A. Roman Law & Comparative Law. - University of Georgia Press: Athens/London, 1991
  • Wolff H.J. Roman Law. An Historical Introduction. - University of Oklahoma Press, 1951
  • Zimmermann R. Roman Law, Contemporary Law, European Law. - Oxford University Press, 2001

  • Kaser M. Römisches Privatrecht. - München, 1992

  • Система римского права : На правахъ рукописи. - Рига, 1925
  • Новицкий И.Б. Римское право. - Москва, 1994
  • Бартошек М. Римское право. Понятия, термины, определения. - Юридическая литература: Москва, 1989
  • Дождев Д. Римское частное право. Учебник для вузов. - ИНФРА М-НОРМА: Москва, 1997
  • Иоффе О.С., Мусин В.А. Основы Римского гражданского права. - ЛГУ: Ленинград, 1974
  • Перетерский И.С. Дигесты Юстиниана. - Москва, 1956

Resursi internetā par šo tēmu