Atšķirības starp "Vidējās bruņinieku tiesības" versijām
No ''Vēsture''
m (→Komentāri) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere Ritterrecht'') - XV gs. pārstrādātas ''[[Senākās bruņinieku tiesības]]'', kas papildinātas ar ''[[Sakšu spogulis|Sakšu spoguļa]]'' tiesību institūtiem. | + | '''Vidējās bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Das mittlere Ritterrecht'') - XV gs. pārstrādātas ''[[Senākās bruņinieku tiesības]]'', kas papildinātas ar ''[[Sakšu spogulis|Sakšu spoguļa]]'' tiesību institūtiem. Pieņemtas 1422. gada Limbažu [[Mantāgs|mantāgā]] [[Rīgas arhibīskapija]]s vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karalis apstiprināja ''Vidējās bruņinieku tiesības'' kā '''''Vidzemes Likumu grāmatu''''', kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju). |
| − | == | + | == Literatūra par šo tēmu == |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. decembris, plkst. 06.39
Vidējās bruņinieku tiesības (vāc. Das mittlere Ritterrecht) - XV gs. pārstrādātas Senākās bruņinieku tiesības, kas papildinātas ar Sakšu spoguļa tiesību institūtiem. Pieņemtas 1422. gada Limbažu mantāgā Rīgas arhibīskapijas vajadzībām. 1537. gadā tika nodrukātas, kļūstot par pirmo iespiesto tiesību grāmatu mūsdienu Latvijas teritorijā. 1648. gada 17. augustā Zviedrijas karalis apstiprināja Vidējās bruņinieku tiesības kā Vidzemes Likumu grāmatu, kas bija spēkā līdz 1864. gadam (neattiecās uz Ziemeļigauniju).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
