Atšķirības starp "Muižas ļaudis" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m (→Komentāri) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | [[Dzimtbūšana]]s laikā, salīdzinot ar [[zemniecība|zemniekiem]], ''muižas ļaudis'' bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja ''muižas ļaudis'' pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par ''muižas ļaudīm'' ir 1804. gada ''Vidzemes Zemnieku likumos'' un 1817.-1819. gadu ''Zemnieku brīvlaišanas'' | + | [[Dzimtbūšana]]s laikā, salīdzinot ar [[zemniecība|zemniekiem]], ''muižas ļaudis'' bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja ''muižas ļaudis'' pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par ''muižas ļaudīm'' ir 1804. gada ''Vidzemes Zemnieku likumos'' un 1817.-1819. gadu ''Zemnieku brīvlaišanas likumos'', saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. oktobris, plkst. 18.48
Muižas ļaudis (vāc. Hofesleute, kr. дворовые люди) - kalpi, kučieri, amatnieki, sulaiņi u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās.
Komentāri
Dzimtbūšanas laikā, salīdzinot ar zemniekiem, muižas ļaudis bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja muižas ļaudis pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par muižas ļaudīm ir 1804. gada Vidzemes Zemnieku likumos un 1817.-1819. gadu Zemnieku brīvlaišanas likumos, saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
