Atšķirības starp "Zemes sapulce" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Zemes sapulce''' (kr. ''Земский собор'') - augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s likumdevēja institūcija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVII gs. To veidoja [[Bajāru dome]], augstākās [[garīdzniecība]]s, [[muižniecība]]s un [[Pilsonība|pilsētnieku]] augstāko aprindu pārstāvji. ''Zemes sapulce'' apstiprināja [[Cars|caru]], ratificēja svarīgākos likumus, apstiprināja jaunus nodokļus un lēma citus svarīgākos valsts pārvaldes jautājumus. Kā institūciju to izveidoja cars [[Joans IV (Maskavas cars)|Joans IV]] 1549. gadā. XVI gs. tika sasaukta četras reizes (1549., 1566., 1584. un 1598.). Laikā no 1610. līdz 1622. gadam darbojās nepārtraukti kā augstākā likumdevēja institūcija Maskavijas valstī. Laikā no 1622. gada līdz 1632. gadam netika sasaukta, pēc tam uz sesijām tika sasaukta neregulāri un aizvien retāk, pamazām zaudējot savu nozīmīgumu un ietekmi. Pēdējā "pilnā sastāva" ''Zemes sapulce'' tika sasaukta 1653. gadā sakarā ar ukraiņu zemju iekļaušanu Maskavas caristē.
+
'''Zemes sapulce''' (kr. ''Земский собор'', an. ''Zemsky Sobor'', vāc. ''Semski Sobor'') - augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s likumdevēja institūcija [[Maskavas cariste|Maskavas caristē]] XVI-XVII gs. To veidoja [[Bajāru dome]], augstākās [[garīdzniecība]]s, [[muižniecība]]s un [[Pilsonība|pilsētnieku]] augstāko aprindu pārstāvji. ''Zemes sapulce'' apstiprināja [[Cars|caru]], ratificēja svarīgākos likumus, apstiprināja jaunus nodokļus un lēma citus svarīgākos valsts pārvaldes jautājumus. Kā institūciju to izveidoja cars [[Joans IV (Maskavas cars)|Joans IV]] 1549. gadā. XVI gs. tika sasaukta četras reizes (1549., 1566., 1584. un 1598.). Laikā no 1610. līdz 1622. gadam darbojās nepārtraukti kā augstākā likumdevēja institūcija Maskavijas valstī. Laikā no 1622. gada līdz 1632. gadam netika sasaukta, pēc tam uz sesijām tika sasaukta neregulāri un aizvien retāk, pamazām zaudējot savu nozīmīgumu un ietekmi. Pēdējā "pilnā sastāva" ''Zemes sapulce'' tika sasaukta 1653. gadā sakarā ar ukraiņu zemju iekļaušanu Maskavas caristē.
  
==== Nosaukums citās valodās: ====
+
Skat. arī [[Zemes sapulces likumu krājums]]
 
 
* '''angliski:''' ''Zemsky Sobor''
 
* '''vāciski:''' ''Semski Sobor''
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. decembris, plkst. 06.56

Zemes sapulce (kr. Земский собор, an. Zemsky Sobor, vāc. Semski Sobor) - augstākā kārtu pārstāvniecības likumdevēja institūcija Maskavas caristē XVI-XVII gs. To veidoja Bajāru dome, augstākās garīdzniecības, muižniecības un pilsētnieku augstāko aprindu pārstāvji. Zemes sapulce apstiprināja caru, ratificēja svarīgākos likumus, apstiprināja jaunus nodokļus un lēma citus svarīgākos valsts pārvaldes jautājumus. Kā institūciju to izveidoja cars Joans IV 1549. gadā. XVI gs. tika sasaukta četras reizes (1549., 1566., 1584. un 1598.). Laikā no 1610. līdz 1622. gadam darbojās nepārtraukti kā augstākā likumdevēja institūcija Maskavijas valstī. Laikā no 1622. gada līdz 1632. gadam netika sasaukta, pēc tam uz sesijām tika sasaukta neregulāri un aizvien retāk, pamazām zaudējot savu nozīmīgumu un ietekmi. Pēdējā "pilnā sastāva" Zemes sapulce tika sasaukta 1653. gadā sakarā ar ukraiņu zemju iekļaušanu Maskavas caristē.

Skat. arī Zemes sapulces likumu krājums

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.

  • Michel Heller. Histoire de la Russie et de son empire. - Plon. 1997

  • Зерцалов А.Н. К истории земских соборов. - Москва, 1887
  • Зерцалов А.Н. Новые данные о земских соборах в России 1648-1649. - Москва, 1887
  • Беляев И.Д. Земские соборы на Руси. - Издание книгопродавца А. Д. Ступина, Москва, 1902
  • Милов Л.В. Великорусский пахарь и особенности российского исторического процесса. - Москва, 1998

Resursi internetā par šo tēmu