Atšķirības starp "Samuraji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Samuray_arms.png‎|right|thumb|200px|samuraja apbruņojums XV-XVII gs.]]
 
[[Attēls:Samuray_arms.png‎|right|thumb|200px|samuraja apbruņojums XV-XVII gs.]]
−
'''Samuraji''' (jap. 侍; arī ''busi'' 武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā X-XIX gs., analogs Rietumeiropas [[bruņniecība]]i. Apzīmējums '''samurajs''' atvasināts no darbības vārda ''saburau'' - burt. "sargāt, kalpot". Jēdziens parādās VII-VIII gs, kad turīgie (kas varēja iegādāties ieročus) zemnieki apvienojās pašaizsardzības vienībās [[daimjo]] virsvadībā. Starp daimjo un samurajiem pamazām izveidojās [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļu]] attiecības, un samuraji pārtapa par daimjo karadraudzi, laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu [[Kārta|kārtu]]. No saviem lēņu kungiem samuraji par kalpošanu parasti saņēma atlīdzību graudā (atkarībā no ranga, samurajam pienācās tik un tik ''[[koku]]'' rīsa, ko nodrošināja tā aizgādībā nodotais atbilstošs zemnieku skaits). Ap X gs. bija izveidjušies gandrīz autonomi bruņoti formējumi katrā novadā  - samuraju klani. No klanu vadoņiem (''daimjo'') imperators rekrutēja provinču gubernatorus. Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus - piemēram, Taira, Minamoto - saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi  klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par galma [[Aristokrātija|aristokrātiju]]. [[Sjogunāts|Sjogunāta]] laikā no samurajiem komplektēja arī valsts pārvaldes ierēdniecību. Pēc [[Meidzi reformas|Meidzi reformas]] lēņu sistēma tika atcelta, samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus). No samurajiem izveidojās dižciltīgo zemākā [[kārta]] - ''šizoku'', - kurā 1898. gadā bija reģistrētas 2 105 698 personas.
+
'''Samuraji''' (jap. 侍) jeb '''buši''' (武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā X-XIX gs., analogs Rietumeiropas [[bruņniecība]]i. Apzīmējums '''samurajs''' atvasināts no darbības vārda ''saburau'' - burt. "sargāt, kalpot". Jēdziens parādās VII-VIII gs, pēc [[Taika reformas|Taika reformām]], kad turīgie (kas varēja iegādāties ieročus) zemnieki apvienojās pašaizsardzības vienībās [[daimjo]] virsvadībā. Starp daimjo un samurajiem pamazām izveidojās [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļu]] attiecības, un samuraji pārtapa par daimjo karadraudzi, laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu [[Kārta|kārtu]]. No saviem lēņu kungiem samuraji par kalpošanu parasti saņēma atlīdzību graudā (atkarībā no ranga, samurajam pienācās tik un tik ''[[koku]]'' rīsa, ko nodrošināja tā aizgādībā nodotais atbilstošs zemnieku skaits). Ap X gs. bija izveidjušies gandrīz autonomi bruņoti formējumi katrā novadā  - samuraju klani. No klanu vadoņiem (''daimjo'') imperators rekrutēja provinču gubernatorus. Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus - piemēram, Taira, Minamoto - saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi  klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par galma [[Aristokrātija|aristokrātiju]]. [[Sjogunāts|Sjogunāta]] laikā no samurajiem komplektēja arī valsts pārvaldes ierēdniecību. Pēc [[Meidzi reformas|Meidzi reformas]] lēņu sistēma tika atcelta, samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus). No samurajiem izveidojās dižciltīgo zemākā [[kārta]] - ''šizoku'', - kurā 1898. gadā bija reģistrētas 2 105 698 personas.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. decembris, plkst. 19.40

samuraja apbruņojums XV-XVII gs.

Samuraji (jap. 侍) jeb buši (武士 - "karavīrs") - profesionāla karavīru kārta viduslaiku Japānā X-XIX gs., analogs Rietumeiropas bruņniecībai. Apzīmējums samurajs atvasināts no darbības vārda saburau - burt. "sargāt, kalpot". Jēdziens parādās VII-VIII gs, pēc Taika reformām, kad turīgie (kas varēja iegādāties ieročus) zemnieki apvienojās pašaizsardzības vienībās daimjo virsvadībā. Starp daimjo un samurajiem pamazām izveidojās sizerena-vasaļu attiecības, un samuraji pārtapa par daimjo karadraudzi, laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu. No saviem lēņu kungiem samuraji par kalpošanu parasti saņēma atlīdzību graudā (atkarībā no ranga, samurajam pienācās tik un tik koku rīsa, ko nodrošināja tā aizgādībā nodotais atbilstošs zemnieku skaits). Ap X gs. bija izveidjušies gandrīz autonomi bruņoti formējumi katrā novadā - samuraju klani. No klanu vadoņiem (daimjo) imperators rekrutēja provinču gubernatorus. Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus - piemēram, Taira, Minamoto - saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā. Par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par galma aristokrātiju. Sjogunāta laikā no samurajiem komplektēja arī valsts pārvaldes ierēdniecību. Pēc Meidzi reformas lēņu sistēma tika atcelta, samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus). No samurajiem izveidojās dižciltīgo zemākā kārta - šizoku, - kurā 1898. gadā bija reģistrētas 2 105 698 personas.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9., 15. lpp.
  • Wolfgang Schwentker. Die Samurai. - CH Beck, München, 2003. ISBN 3-406-47988-X

Resursi internetā par šo tēmu

( Bushi - The MacKinnon Organization Home Page

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Samuraji&oldid=30484"