Atšķirības starp "Piltenes statūti" versijām
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Piltenes statūti''' (''Gesetze und Statuten des piltenschen Kreises'') - 1611. gada 28. oktobrī Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III apstiprināts [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] likumu un tiesību krājums, kas daļēji (mantošanas tiesības) bija spēkā agrākā Piltenes apgabala robežās līdz pat 1938. gada 1. janvārim. Statūtu autors - Kurzemes bīskapijas muižnieks K.Zakens. | + | '''Piltenes statūti''' (''Gesetze und Statuten des piltenschen Kreises'') - 1611. gada 28. oktobrī Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III apstiprināts [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] likumu un tiesību krājums ([[statūts]]), kas daļēji (civiltiesības, galvenokārt mantošanas tiesības) bija spēkā agrākā Piltenes apgabala robežās līdz pat 1938. gada 1. janvārim. Statūtu autors - Kurzemes bīskapijas muižnieks K.Zakens. Attiecās uz muižniekiem, namniekiem un brīvajiem ļaudīm. Sastāvēja no 4 daļām, kurās bija noteikta pārvaldes un tiesu iekārta, procesuālās, laulību un saistību, mantojuma tiesības un krimināltiesības, noteikumi par [[dzimtcilvēki]]em (aizbēgušo dzimtļaužu izdošana; muižas atļauja to bērniem mācīties skolā vai amatā; atraitnei aizprecoties uz citas muižas novadu, bērniem jāpaliek pie agrākā dzimtkunga, utt.). Statūtos tika [[Tiesību recepcija|recipētas]] [[Vidējās bruņinieku tiesības]] un [[Sakšu spogulis|Sakšu spoguļa]] zemes tiesības, kā arī iekļautas vairākas [[Pandektu tiesības|pandektu tiesību]] normas (mantojuma un saistību jautājumos). XVIII gs. vairākkārt tika papildinātas statūtu procesuālās tiesības. |
| + | |||
| + | Izmantoti [[Kurzemes statūti|Kurzemes statūtu]] sastādīšanā. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums, 29. lpp. | * Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums, 29. lpp. | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 162. lpp. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 30. decembris, plkst. 09.37
Piltenes statūti (Gesetze und Statuten des piltenschen Kreises) - 1611. gada 28. oktobrī Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III apstiprināts Piltenes apgabala likumu un tiesību krājums (statūts), kas daļēji (civiltiesības, galvenokārt mantošanas tiesības) bija spēkā agrākā Piltenes apgabala robežās līdz pat 1938. gada 1. janvārim. Statūtu autors - Kurzemes bīskapijas muižnieks K.Zakens. Attiecās uz muižniekiem, namniekiem un brīvajiem ļaudīm. Sastāvēja no 4 daļām, kurās bija noteikta pārvaldes un tiesu iekārta, procesuālās, laulību un saistību, mantojuma tiesības un krimināltiesības, noteikumi par dzimtcilvēkiem (aizbēgušo dzimtļaužu izdošana; muižas atļauja to bērniem mācīties skolā vai amatā; atraitnei aizprecoties uz citas muižas novadu, bērniem jāpaliek pie agrākā dzimtkunga, utt.). Statūtos tika recipētas Vidējās bruņinieku tiesības un Sakšu spoguļa zemes tiesības, kā arī iekļautas vairākas pandektu tiesību normas (mantojuma un saistību jautājumos). XVIII gs. vairākkārt tika papildinātas statūtu procesuālās tiesības.
Izmantoti Kurzemes statūtu sastādīšanā.
Literatūra
- Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums, 29. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 162. lpp.
