Atšķirības starp "Pontifiku kolēģija" versijām
m |
m |
||
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pontifiku kolēģija''' (lat. ''pontificium collegium'') - augstākā priesteru institūcija [[Senā Roma|Senajā Romā]], kuru vadīja no [[Pontifiks|pontifiku]] vidus ievēlēts [[dižais pontifiks]] (''Pontifex Maximus''). Kolēģija izstrādāja un saglabāja [[Pontifiku tiesības|sakrālās tiesības]] (''ius pontificium''), izstrādāja to traktējumu likumsakarības, fiksēja tiesu precedentus, konsultēja strīdīgos tiesvedības jautājumos. Svarīgs kolēģijas pienākums bija uzturēt kultu līdzsvaru (''pax deorum''). Pontifiki pārzināja ikumus, fiksēja svarīgākos notikumus, sastādīja kalendārus, noteica, kad un kur iztiesājami civiltiesiski strīdi un kā tulkojami likumi, tā veidojot [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] pamatus. Sākotnēji kolēģijā bija 5 pontifiki, pēc 299. g.p.m.ē. - 9, sākot ar Sullas valdīšanu - 15, bet pēc Cēzara - 16 pontifiki. | '''Pontifiku kolēģija''' (lat. ''pontificium collegium'') - augstākā priesteru institūcija [[Senā Roma|Senajā Romā]], kuru vadīja no [[Pontifiks|pontifiku]] vidus ievēlēts [[dižais pontifiks]] (''Pontifex Maximus''). Kolēģija izstrādāja un saglabāja [[Pontifiku tiesības|sakrālās tiesības]] (''ius pontificium''), izstrādāja to traktējumu likumsakarības, fiksēja tiesu precedentus, konsultēja strīdīgos tiesvedības jautājumos. Svarīgs kolēģijas pienākums bija uzturēt kultu līdzsvaru (''pax deorum''). Pontifiki pārzināja ikumus, fiksēja svarīgākos notikumus, sastādīja kalendārus, noteica, kad un kur iztiesājami civiltiesiski strīdi un kā tulkojami likumi, tā veidojot [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] pamatus. Sākotnēji kolēģijā bija 5 pontifiki, pēc 299. g.p.m.ē. - 9, sākot ar Sullas valdīšanu - 15, bet pēc Cēzara - 16 pontifiki. | ||
+ | |||
+ | Skat. arī [[auguru kolēģija]] | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
5. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 172. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 172. lpp. | ||
− | [[Kategorija: | + | == Resursi internetā par šo tēmu == |
+ | |||
+ | * [http://abacus.bates.edu/~mimber/Rciv/public.relig.htm The College of Pontiffs // Roman Civilization] | ||
+ | * [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/secondary/SMIGRA*/Pontifex.html Pontifex // A Dictionary of Greek and Roman Antiquities, John Murray, London, 1875] | ||
+ | ---- | ||
+ | * [http://www.magdar.ru/vozniknovenie-zhrecheskoy-organizatsii/page/7/ Возникновение жреческой организации] | ||
+ | * [http://ama.sgu.ru/ama11/ama1109.html Гончаров В.А. «Свои» и «чужие» жреческие коллегии в раннем Риме // Античный мир и археология. Вып. 11. Саратов, 2002. С. 42–46] | ||
+ | |||
+ | [[Kategorija:Reliģija]] | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
− |
Pašreizējā versija, 2010. gada 30. decembris, plkst. 19.00
Pontifiku kolēģija (lat. pontificium collegium) - augstākā priesteru institūcija Senajā Romā, kuru vadīja no pontifiku vidus ievēlēts dižais pontifiks (Pontifex Maximus). Kolēģija izstrādāja un saglabāja sakrālās tiesības (ius pontificium), izstrādāja to traktējumu likumsakarības, fiksēja tiesu precedentus, konsultēja strīdīgos tiesvedības jautājumos. Svarīgs kolēģijas pienākums bija uzturēt kultu līdzsvaru (pax deorum). Pontifiki pārzināja ikumus, fiksēja svarīgākos notikumus, sastādīja kalendārus, noteica, kad un kur iztiesājami civiltiesiski strīdi un kā tulkojami likumi, tā veidojot romiešu tiesību pamatus. Sākotnēji kolēģijā bija 5 pontifiki, pēc 299. g.p.m.ē. - 9, sākot ar Sullas valdīšanu - 15, bet pēc Cēzara - 16 pontifiki.
Skat. arī auguru kolēģija
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 172. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- The College of Pontiffs // Roman Civilization
- Pontifex // A Dictionary of Greek and Roman Antiquities, John Murray, London, 1875