Atšķirības starp "Troickas bataljons" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 5. janvāris, plkst. 12.53

Imantas pulka un Troickas bataljona karavīru maršruts ceļā uz Latviju

Troickas bataljons (kr. Латышский (Троицкий) стрелковый батальон) jeb 1. atsevišķais bataljons (1-й отдельный стрелковый батальон) - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība Sibīrijā laikā no 1918. līdz 1920. gadam. Pirmais komandieris bija P.Dardzāns (bij. 1. Daugavgrīvas pulka komandieris). 1919. gada oktobrī bataljonu veidoja 31 virsnieks un 710 kareivji. Pa ceļam uz Vladivostoku pārdēvēts par pulku.

1920. gada ziemā SULNP ar Latvijas Ārlietu ministrijas starpniecību vienojās ar sabiedrotajiem par latviešu vienību Sibīrijā evakuāciju uz Latviju. Uz Latviju karavīri devās trīs grupās:

• 28.02.1920. no Vladivostokas ar tvaikoni "Gveneth" zem britu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji (kurus vēlāk pārsēdināja uz tvaikoņa "Pomona") - Latvijā ieradās 1. maijā;
• 23.03.1920. no Vladivostokas ar tvaikoni "Dania" zem britu karoga izbrauca 465 karavīri - Latvijā ieradās 21. jūnijā;
• augustā ceļā devās pēdējie bataljona kareivji un to ģimenes (~120 cilv.) kā arī 15 pēdējie Imantas pulka karavīri - ieradās Latvijā ar tvaikoni "Brandenburg" novembra sākumā.

1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts: daļu demobilizēja vai ieskaitīja citās karaspēka daļās, bet pārējos nosūtīja uz Latgales fronti robežapsardzībai (līdz miera līguma noslēgšanai). Par Troickas bataljona un Imantas pulka uzturēšanu Francijas valdība 1922. gadā pieprasija no Latvijas valdības 8 500 017 franku lielu atlidzību. Par pārvešanu Latvijas valdība 1925. gada 30 jūnijā piekrita samaksāt 130 000 sterliņu mārciņu Lielbritānijai.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 129. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Latviešu nacionālo karaspēka vienību nodibināšanās Sibirijā