Atšķirības starp "Muižas ļaudis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Komentāri)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Muižas ļaudis''' (vāc. ''Hofesleute'', kr. ''дворовые люди'') - [[kalpi]], [[kučieri]], amatnieki, [[sulaiņi]] u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās.
+
'''Muižas ļaudis''' (vāc. ''Hofesleute'', kr. ''дворовые люди'') - kalpotāji muižā vai galmā: [[kučieri]], amatnieki, [[sulaiņi]] u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās.
  
 
== Komentāri ==
 
== Komentāri ==
  
[[Dzimtbūšana]]s laikā, salīdzinot ar [[zemniecība|zemniekiem]], ''muižas ļaudis'' bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja ''muižas ļaudis'' pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par ''muižas ļaudīm'' ir 1804. gada ''Vidzemes Zemnieku likumos'' un 1817.-1819. gadu ''Zemnieku brīvlaišanas likumos'', saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību.
+
Krievijā sākot ar XVII gs. - [[dzimtcilvēki]]. Salīdzinot ar [[zemniecība|zemniekiem]], ''muižas ļaudis'' bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja ''muižas ļaudis'' pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par ''muižas ļaudīm'' ir 1804. gada ''Vidzemes Zemnieku likumos'' un 1817.-1819. gadu ''Zemnieku brīvlaišanas likumos'', saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību, taču zemi nesaņēma.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26., 28. lpp.
 +
 
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article020459.html Значение слова "Дворовые люди" в Большой Советской Энциклопедии]
  
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]
 
[[Kategorija:Sabiedrība]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 14. oktobris, plkst. 17.08

Muižas ļaudis (vāc. Hofesleute, kr. дворовые люди) - kalpotāji muižā vai galmā: kučieri, amatnieki, sulaiņi u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās.

Komentāri

Krievijā sākot ar XVII gs. - dzimtcilvēki. Salīdzinot ar zemniekiem, muižas ļaudis bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja muižas ļaudis pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par muižas ļaudīm ir 1804. gada Vidzemes Zemnieku likumos un 1817.-1819. gadu Zemnieku brīvlaišanas likumos, saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību, taču zemi nesaņēma.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26., 28. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu