Atšķirības starp "Ulems" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ulems''' (ar. ''عالم - alim'' - "zinātājs, zinātņu vīrs") - [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs kopapzīmējums izglītotiem ļaudīm, teoloģijas, tiesību u.c. zinātņu ekspertiem. Jaunajos laikos biežāk vienkārši cieņpilns apzīmējums sabiedrībā cienījamam cilvēkam, autoritātei prāta spēju ziņā. | + | '''Ulems''' (ar. ''عالم - alim'' - "zinātājs, zinātņu vīrs") - [[Musulmaņi|musulmaņu]] zemēs kopapzīmējums izglītotiem ļaudīm, teoloģijas, tiesību u.c. zinātņu ekspertiem. |
| + | |||
| + | Viduslaikos ''ulemi'' veidoja ko līdzīgu [[kārta]]i, sīkāk daloties nosacītās korporācijās (bez izteiktas struktūras, drīzāk kā piederība amatam) pēc nodarbes veida (tiesvedībā, administrācijā vai izglītības sistēmā) un piederības kādai [[mazbaha]]i. Norobežojās no filosofiem un [[Sufisms|sufijiem]]. Kopš XVI gs., izveidoja kārtu ar savu sociālo un tiesisko statusu, kopīgām interesēm. [[Senā Irāna|Irānā]], kur izveidojās visai sarežģīta garīdzniecības hierarhija ([[mudžtahids]], [[mulla]] u.c.), visu garīdzniecības kopumu dēvēja par ''ulemiem''. [[Osmanu impērija|Osmanu impērijā]], kur sabiedrība bija centralizēta un strukturizēta, ''ulemu'' vadītājs un priekšnieks bija Stambulas [[muftijs]], kam tika piešķirts tituls "šeih-ulislam". Jaunajos laikos biežāk vienkārši cieņpilns apzīmējums sabiedrībā cienījamam cilvēkam, autoritātei prāta spēju ziņā. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. februāris, plkst. 08.04
Ulems (ar. عالم - alim - "zinātājs, zinātņu vīrs") - musulmaņu zemēs kopapzīmējums izglītotiem ļaudīm, teoloģijas, tiesību u.c. zinātņu ekspertiem.
Viduslaikos ulemi veidoja ko līdzīgu kārtai, sīkāk daloties nosacītās korporācijās (bez izteiktas struktūras, drīzāk kā piederība amatam) pēc nodarbes veida (tiesvedībā, administrācijā vai izglītības sistēmā) un piederības kādai mazbahai. Norobežojās no filosofiem un sufijiem. Kopš XVI gs., izveidoja kārtu ar savu sociālo un tiesisko statusu, kopīgām interesēm. Irānā, kur izveidojās visai sarežģīta garīdzniecības hierarhija (mudžtahids, mulla u.c.), visu garīdzniecības kopumu dēvēja par ulemiem. Osmanu impērijā, kur sabiedrība bija centralizēta un strukturizēta, ulemu vadītājs un priekšnieks bija Stambulas muftijs, kam tika piešķirts tituls "šeih-ulislam". Jaunajos laikos biežāk vienkārši cieņpilns apzīmējums sabiedrībā cienījamam cilvēkam, autoritātei prāta spēju ziņā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.
