Atšķirības starp "Valsts izcelšanās teorijas" versijām
m (→Patriarhālā valsts teorija) |
m (papildinu) |
||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
(vāc. ''Patrimoniale Staatstheorie'', kr. ''Патримониальная теория государства'')<br> | (vāc. ''Patrimoniale Staatstheorie'', kr. ''Патримониальная теория государства'')<br> | ||
Valsts radusies no zemes īpašumtiesībām (patrimanijas), tāpēc zemes īpašnieka tiesības automātiski attiecas valsts varas paveidā uz visiem, kas uz šīs zemes dzīvo. Patrimonālā valsts teorija izriet no [[Senjors|senjoritātes]]-[[Vasalis|vasalitātes]] attiecību sistēmas viduslaikos. Teoriju visplašāk noformulēja A.Hallers XVIII gs. | Valsts radusies no zemes īpašumtiesībām (patrimanijas), tāpēc zemes īpašnieka tiesības automātiski attiecas valsts varas paveidā uz visiem, kas uz šīs zemes dzīvo. Patrimonālā valsts teorija izriet no [[Senjors|senjoritātes]]-[[Vasalis|vasalitātes]] attiecību sistēmas viduslaikos. Teoriju visplašāk noformulēja A.Hallers XVIII gs. | ||
| + | |||
| + | ==== Līguma valsts teorija ==== | ||
| + | |||
| + | (vāc. ''Vertragstheorie Staatstheorie'', kr. ''Договорная теория государства'')<br> | ||
| + | Valsts ir cilvēku izveidota sociāla struktūra, ko tie, izveidojuši, savstarpēji vienojoties, lai nodrošinātu taisnīgumu un kārtību. Pirmie šo ideju izvirzīja vairāki sengrieķu [[sofisti]]. XVII-XVIII gs. [[Spinoza Baruhs|B.Spinoza]], [[Grocijs Hugo|H.Grocijs]], Hobss Tomass|T.Hobss]], [[Loks Džons|Dž. Loks]], [[Ruso Žans Žaks|Ž.Ž.Ruso]] [[Radiščevs Aleksandrs|A.Radiščevs]] izstrādāja sabiedriskā līguma teoriju, saskaņā ar kuru cilvēki apvienojušies valstī un noslēguši savstarpēju vienošanos, ka daļu savu dabisko tiesību viņi deleģē valsts varai, kas pārstāv kopējās intereses, savukārt valsts apņemas nodrošināt cilvēku tiesības. Ja valsts neievēro līguma noteikumus, tad tauta iegūst tiesības revolūcijas ceļā mainīt valsts varu un iekārtu. Šajā teorijā tika iekļauti arī tautas suverenitātes pamatprincipi, deklarēts, ka valsts institūcijas ir kontrolējamas un tām par savu darbību jāatskaitās tautai. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 14. oktobris, plkst. 20.45
Satura rādītājs
Teoloģiskā valsts teorija
(vāc. Theologische Staatstheorie, kr. Теологическая теория государства)
Valsts radusies pēc Dieva gribas kā augstākās varas praktiska realizācija uz Zemes. Šī teorija radās jau aizvēstures laikos, rodoties pirmajiem protovalstiskajiem sociālpolitiskajiem veidojumiem, kad senie priesteri dievišķoja monarha personu. Rietumeiropā viduslaikos to attīstīja Akvīnas Toms. Saskaņā ar viņa koncepciju, jebkura laicīgā vara var tikt atvasināta tikai no Baznīcas.
Patriarhālā valsts teorija
(vāc. Patriarchale Staatstheorie, kr. Патриархальная теория государства)
Valsts cēlusies no ģimenes,t.i. valsts faktiski ir paplašināta ģimene, kurā monarhs apveltīts ar tēva patriarha varu un pienākumiem, rūpējoties par pavalstniekiem kā par ģimeni, taču arī tēvišķi tos piespiežot iekļauties "ģimenes dzīvē", pildot pienākumus pret to. Pirmais šo teoriju noformulēja Aristotelis, XVII gs. to tālāk attīstīja R.Filmers, bet XIX gs. - N.Mihailovskis.
Patrimonālā valsts teorija
(vāc. Patrimoniale Staatstheorie, kr. Патримониальная теория государства)
Valsts radusies no zemes īpašumtiesībām (patrimanijas), tāpēc zemes īpašnieka tiesības automātiski attiecas valsts varas paveidā uz visiem, kas uz šīs zemes dzīvo. Patrimonālā valsts teorija izriet no senjoritātes-vasalitātes attiecību sistēmas viduslaikos. Teoriju visplašāk noformulēja A.Hallers XVIII gs.
Līguma valsts teorija
(vāc. Vertragstheorie Staatstheorie, kr. Договорная теория государства)
Valsts ir cilvēku izveidota sociāla struktūra, ko tie, izveidojuši, savstarpēji vienojoties, lai nodrošinātu taisnīgumu un kārtību. Pirmie šo ideju izvirzīja vairāki sengrieķu sofisti. XVII-XVIII gs. B.Spinoza, H.Grocijs, Hobss Tomass|T.Hobss]], Dž. Loks, Ž.Ž.Ruso A.Radiščevs izstrādāja sabiedriskā līguma teoriju, saskaņā ar kuru cilvēki apvienojušies valstī un noslēguši savstarpēju vienošanos, ka daļu savu dabisko tiesību viņi deleģē valsts varai, kas pārstāv kopējās intereses, savukārt valsts apņemas nodrošināt cilvēku tiesības. Ja valsts neievēro līguma noteikumus, tad tauta iegūst tiesības revolūcijas ceļā mainīt valsts varu un iekārtu. Šajā teorijā tika iekļauti arī tautas suverenitātes pamatprincipi, deklarēts, ka valsts institūcijas ir kontrolējamas un tām par savu darbību jāatskaitās tautai.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 30.-31. lpp.
- Engelss Frīdrihs. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās: sakarā ar L.H.Morgana pētījumiem. - Liesma: Rīga, 1970.
- Martin Kriele. Einführung in die Staatslehre, 6. Aufl. - Kohlhammer, 2003, ISBN 3-17-018163-7
- История политических и правовых учений. / Под общей редакцией В.С. Нерсесянца. - Москва, 1996
- Омельченко О.А. Всеобщая история государства и права. – Москва: 1999
- История государства и права зарубежных стран. / Под редакцией Крашенинниковой Н.А. и Жидкова О.А. – Норма–Инфа: Москва, 1999
- Теория государства и права. Курс лекций. / Под ред. М.Н. Марченко. – Зерцало: Москва, 1998
