Atšķirības starp "Latviešu Pagaidu Nacionālā padome" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP)''' - latviešu [[Politiskā partija|politisko partiju]] un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam. | '''Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP)''' - latviešu [[Politiskā partija|politisko partiju]] un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam. | ||
| − | Organizācijas pamati tika likti pēc [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] iniciatīvas Petrogradā sasauktā 20 latviešu sabiedrisko darbinieku konferencē 14.-17. oktobrī (tā kā A.A.Meijerovics protestēja pret prasību pēc pilnīgas Latvijas neatkarības, tās aizstāvji J.Akuraters, K.Skalbe un P.Zālīte konferenci pameta<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 253. lpp.</ref>). Konferencē ievēlēja atsevišķā birojā 7 pārstāvjus un nolēma komplektēt Padomi ar 3 pārstāvjiem no Vidzemes, 3 no Latgales, 2 no [[Kurzemes Zemes padome]]s Tērbatā un 1 no Kurzemes zemes padomes Maskavā, 2 no [[Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s, 1 no bēgļu Baltijas komitejas, 2 no [[Izkolastrels|Iskolastrela]], 2 no [[LKNS]], pa vienam no [[Latviešu Zemnieku savienība]]s, [[LSD]] lielinieku un mazinieku frakcijas, [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija|eseriem]], demokrātiem un nacionāldemokrātiem. No 31. oktobra līdz 2. novembrim Petrogradā notika Nacionālās Padomes organizācijas komisijas sēde, kurā nolēma sasaukt lielāko latviešu organizāciju un bēgļu centru pārstāvju konferenci, kas tika paredzēta Valkā no 1917. gada 16.(29.) novembra līdz 19. novembrim (2. decembrim). Pirmajā dienā piedalījās 26 delegāti no 13 organizācijām un partijām, nākamajā dienā jau 17 organizāciju pārstāvji. Iskolastrels, Kurzemes zemes padome, [[Latgales tautas komiteja]] un LSD lielinieku frakcija nepiedalījās, bet mazinieki atstīja novērotājus. Prezidijā bija Ā.Klīve, Z.Meijerovics, V.Rubulis un J.Palcmanis. 30. novembrī pēc A.Dobeļa un K.Skalbes priekšlikuma sanāksmes dalībnieki pasludināja LPNP par nodibinātu. Pēc K.Bahmaņa un K.Skalbes iniciatīvas P.Zālīte piekrasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu, taču šo lēmumu noraidīja Zemneiku savienības un eseru pārstāvji. Pēc Zāmuēla iniciatīvas vienojās, ka Satversmes Sapulce vai vispārēja tautas nobalsošana noteiks Latvijas politiski tiesisko stāvokli, vai nu pasludinot neatkarību, vai pieslejoties Vācijai vai Krievijai. Pieņēma deklarāciju, ka "Latvija ir autonoma valsts vienība".<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 254. lpp.</ref> | + | Organizācijas pamati tika likti pēc [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] iniciatīvas Petrogradā sasauktā 20 latviešu sabiedrisko darbinieku konferencē 14.-17. oktobrī (tā kā A.A.Meijerovics protestēja pret prasību pēc pilnīgas Latvijas neatkarības, tās aizstāvji J.Akuraters, K.Skalbe un P.Zālīte konferenci pameta<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 253. lpp.</ref>). Konferencē ievēlēja atsevišķā birojā 7 pārstāvjus un nolēma komplektēt Padomi ar 3 pārstāvjiem no Vidzemes, 3 no Latgales, 2 no [[Kurzemes Zemes padome]]s Tērbatā un 1 no Kurzemes zemes padomes Maskavā, 2 no [[Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s, 1 no bēgļu Baltijas komitejas, 2 no [[Izkolastrels|Iskolastrela]], 2 no [[LKNS]], pa vienam no [[Latviešu Zemnieku savienība]]s, [[LSD]] lielinieku un mazinieku frakcijas, [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija|eseriem]], demokrātiem un nacionāldemokrātiem. No 31. oktobra līdz 2. novembrim Petrogradā notika Nacionālās Padomes organizācijas komisijas sēde, kurā nolēma sasaukt lielāko latviešu organizāciju un bēgļu centru pārstāvju konferenci, kas tika paredzēta Valkā no 1917. gada 16.(29.) novembra līdz 19. novembrim (2. decembrim). Pirmajā dienā piedalījās 26 delegāti no 13 organizācijām un partijām, nākamajā dienā jau 17 organizāciju pārstāvji. Iskolastrels, Kurzemes zemes padome, [[Latgales tautas komiteja]] un LSD lielinieku frakcija nepiedalījās, bet mazinieki atstīja novērotājus. Prezidijā bija Ā.Klīve, Z.Meijerovics, V.Rubulis un J.Palcmanis. 30. novembrī pēc A.Dobeļa un K.Skalbes priekšlikuma sanāksmes dalībnieki pasludināja LPNP par nodibinātu. Pēc K.Bahmaņa un K.Skalbes iniciatīvas P.Zālīte piekrasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu, taču šo lēmumu noraidīja Zemneiku savienības un eseru pārstāvji. Pēc bezpartejiskā V.Zāmuēla iniciatīvas vienojās, ka Satversmes Sapulce vai vispārēja tautas nobalsošana noteiks Latvijas politiski tiesisko stāvokli, vai nu pasludinot neatkarību, vai pieslejoties Vācijai vai Krievijai. Pieņēma deklarāciju, ka "Latvija ir autonoma valsts vienība".<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 254. lpp.</ref> |
Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, [[Latvijas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju [[Krievijas impērija]]s sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija ''Ārlietu nodaļas'' darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] valdība atzina LPNP par ''Latviešu pagaidu valdību'' (''Lettish Provisional Government''). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar Demokrātisko bloku, lai kopā izveidotu [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]]. | Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, [[Latvijas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju [[Krievijas impērija]]s sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija ''Ārlietu nodaļas'' darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] valdība atzina LPNP par ''Latviešu pagaidu valdību'' (''Lettish Provisional Government''). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar Demokrātisko bloku, lai kopā izveidotu [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. februāris, plkst. 10.20
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP) - latviešu politisko partiju un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam.
Organizācijas pamati tika likti pēc Demokrātiskā bloka iniciatīvas Petrogradā sasauktā 20 latviešu sabiedrisko darbinieku konferencē 14.-17. oktobrī (tā kā A.A.Meijerovics protestēja pret prasību pēc pilnīgas Latvijas neatkarības, tās aizstāvji J.Akuraters, K.Skalbe un P.Zālīte konferenci pameta[1]). Konferencē ievēlēja atsevišķā birojā 7 pārstāvjus un nolēma komplektēt Padomi ar 3 pārstāvjiem no Vidzemes, 3 no Latgales, 2 no Kurzemes Zemes padomes Tērbatā un 1 no Kurzemes zemes padomes Maskavā, 2 no Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas, 1 no bēgļu Baltijas komitejas, 2 no Iskolastrela, 2 no LKNS, pa vienam no Latviešu Zemnieku savienības, LSD lielinieku un mazinieku frakcijas, eseriem, demokrātiem un nacionāldemokrātiem. No 31. oktobra līdz 2. novembrim Petrogradā notika Nacionālās Padomes organizācijas komisijas sēde, kurā nolēma sasaukt lielāko latviešu organizāciju un bēgļu centru pārstāvju konferenci, kas tika paredzēta Valkā no 1917. gada 16.(29.) novembra līdz 19. novembrim (2. decembrim). Pirmajā dienā piedalījās 26 delegāti no 13 organizācijām un partijām, nākamajā dienā jau 17 organizāciju pārstāvji. Iskolastrels, Kurzemes zemes padome, Latgales tautas komiteja un LSD lielinieku frakcija nepiedalījās, bet mazinieki atstīja novērotājus. Prezidijā bija Ā.Klīve, Z.Meijerovics, V.Rubulis un J.Palcmanis. 30. novembrī pēc A.Dobeļa un K.Skalbes priekšlikuma sanāksmes dalībnieki pasludināja LPNP par nodibinātu. Pēc K.Bahmaņa un K.Skalbes iniciatīvas P.Zālīte piekrasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu, taču šo lēmumu noraidīja Zemneiku savienības un eseru pārstāvji. Pēc bezpartejiskā V.Zāmuēla iniciatīvas vienojās, ka Satversmes Sapulce vai vispārēja tautas nobalsošana noteiks Latvijas politiski tiesisko stāvokli, vai nu pasludinot neatkarību, vai pieslejoties Vācijai vai Krievijai. Pieņēma deklarāciju, ka "Latvija ir autonoma valsts vienība".[2]
Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, Latvijas Satversmes Sapulces sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju Krievijas impērijas sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija Ārlietu nodaļas darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes valdība atzina LPNP par Latviešu pagaidu valdību (Lettish Provisional Government). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar Demokrātisko bloku, lai kopā izveidotu Latvijas Tautas padomi.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 75. lpp.
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. Nr3; 1992. Nr1(4)
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. Nr3(31); Nr4(32); 1999. Nr1(33)
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930.
- Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 252.-257. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana (1917-1919). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997. Nr.4, 77.-107.lpp.
- Dokumenti pie šķirkļa Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome - Historia.lv
- Balodis R. Latvijas Republikas dibināšana un publisko tiesību sistēmas attīstība (1918.-1922.) - .pdf
- Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšana Valkā
- Berlin haughty to Britain; Resents Demand for Re-establishment of Lettish Government. // The New York Times Archive.
- German and Baltic-German troops have forcibly seized Libau and overthrown the Lettish Provisional Government. // The New York Times Archive.
- In the meantime His Majesty's Government will be glad to receive you as the informal diplomatic Representative of the Lettish Provisional Government. / Lettonie-Russie, Traités et documents de base.
