Atšķirības starp "Ministeriālis" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* [http://books.google.de/books?id=O2gDAAAAQAAJ August von Fürth. Die Ministerialen. - Bachem: Köln, 1836] | * [http://books.google.de/books?id=O2gDAAAAQAAJ August von Fürth. Die Ministerialen. - Bachem: Köln, 1836] | ||
* [http://www.digizeitschriften.de/resolveppn/GDZPPN001328700 Heck Ph. Der Ursprung der sächsischen Dienstmannschaft. // Vierteljahrschrift für Sozial- und Wirtschaftsgeschichte, V. Band, 1907, S. 116–172] | * [http://www.digizeitschriften.de/resolveppn/GDZPPN001328700 Heck Ph. Der Ursprung der sächsischen Dienstmannschaft. // Vierteljahrschrift für Sozial- und Wirtschaftsgeschichte, V. Band, 1907, S. 116–172] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_fwords/21693/МИНИСТЕРИАЛЫ Mинистериалы // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 5. marts, plkst. 09.38
Ministeriālis (no lat. minister - "kalps"; viduslat. ministeriales, angl. ministerialis, vāc. Ministeriale, Dienstmann, fr. ministériel, kr. министериал) - kalpotājs. Atkarībā no konteksta:
- 1. Franku valstī sākotnēji augstākā amatpersona karaļa galmā. Vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvis provincē.
- 2. Vācu zemēs viduslaikos sākotnēji nebrīvs cilvēks. Vēlāk īpašs monarha kalps, kurš ieņēma atbildīgus amatus galmā vai karaļa karadraudzē. XI gs. ministeriāļi sāka veidot īpašu kārtu, kas dzīvoja pēc t.s. dienesta tiesībām (lat. ius officiale, vāc. Dienstrecht) ar savu "galma tiesu" (vāc. Hofgericht). Pretēji vasaļiem, kuri savu lēņa dienestu uzņēmās brīvprātīgi ar līgumu, ministeriāļi jau kopš dzimšanas bija saistīti pie sava lēņu kunga. Kaut arī vēlāk arī ministeriāļiem algas vietā par kalpošanu piešķīra zemes valdījumu, tomēr šie dienesta lēņi nebija tik vērtīgi kā bruņinieku lēņi. Taču ar laiku arī ministeriāļiem tika piešķirti īsti lēņi, un pamazām zuda robeža starp ministeriāļiem un lēņa vīriem.
- 3. Rātes ministeriālis (vāc. Rathsdiener) – algots rātes kalpotājs (XVII gs. Libavā - 60 dālderu alga, bezmaksas dzīvokli, 10 ¼ dāldera malkai, algu kalponei un dažādus citus ienākumus).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 98. lpp.
- Arnold Benjamin. German Knighthood 1050–1300. - Clarendon Press: Oxford, 1985
- Wörterbuch der Burgen, Schlösser und Festungen. - Reclam: Stuttgart, 2004, ISBN 3-15-010547-1
- Josef Fleckenstein. Rittertum und ritterliche Welt. - Siedler: Berlin, 2002, ISBN 3-88680-733-9
- Werner Hechberger. Adel, Ministerialität und Rittertum im Mittelalter. - Oldenbourg Verlag: München, 2004, ISBN 3-486-55083-7
- Harald Herzog. Burgen und Schlösser. Geschichte und Typologie der Adelssitze im Kreis Euskirchen. - Rheinland-Verlag: Köln, 1989
- Jan Ulrich Keupp. Dienst und Verdienst. Die Ministerialen Friedrich Barbarossas und Heinrichs VI. - Hiersemann: Stuttgart, 2002, ISBN 3-7772-0229-0
- Fleckenstein Josef. Rittertum und ritterliche Welt. - Berlin, 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- Ministeriale und Bürger. // Die Zeit der Salier
- August von Fürth. Die Ministerialen. - Bachem: Köln, 1836
- Heck Ph. Der Ursprung der sächsischen Dienstmannschaft. // Vierteljahrschrift für Sozial- und Wirtschaftsgeschichte, V. Band, 1907, S. 116–172
